Mums gāja līdzīgi kā „Ezītis lepns putns...”. Arī secinājums, ka vairāk baudas būtu sagādājis papildkvestu pildīšana, nevis mocīšanās ap pamatkvestiem. Viegli nenācās, taču labas sajūtas, ka vismaz vienu tā kārtīgi izmocījām. Secinājumi? Jālasa uzmanīgāk un nopietnāka uzmanība jāpievērš šifrētajām norādēm, vairāk jāuzticas intuīcijai un veselajam saprātam.

Metronoms, protams, bija vispār kaut kas nepārspējams. Vairākas reizes sākām no paša sākuma, līdz sapratām, ka pilnā distance taču iekavās rakstīta :) Vēl nokļūdījāmies arī vietā, kur leģendā trūka būtisks komats, kas atgādināja par veco joku „nošaut nedrīkst apžēlot”.. :)

Taču „te” un „tur” pielipa līdz kaulam un viss tālākais ceļš tā vien turpinājās vienā ķiķināšanā te/tā/tur. 

Uz regularitāti bija lielas cerības, bet mūsu komandas garu salauza tukšais vēders, izmirkušās drēbes, nevajadzīga maldīšanās pa mežu, meklējot KuKu kontrolpunktu, kura koordinātes, kā beigās izrādījās, bija tikai „rajona centrs”, ko pēc apraksta bija neiespējami iedomāties bez iepriekšējas pieredzes.. Mums gan intuitīvi gribējās iebraukt uzreiz Ķūķu klintīs, bet paļāvāmies uz tehnoloģijām.. :) Izmaldījāmies, sapratām, ka nē, purvā diez vai tas punkts ir, izveicām „zvanu draugam” un mums paskaidroja, ka jāmeklē Gaujas krastā. Tad arī devāmies uz Ķūķu klintīm, kur pirms vismaz 40 minūtēm gribējām iebraukt. Visu atradām, protams, un visai ātri! Un... tad mums iespēra zibens. Laikam. Jo dators atteicās strādāt un nodedzināja mašīnā 3 drošinātājus!

Tad nu vilkām ārā papīra kartes, lai tiktu līdz regularitātes startam... Lineāla, protams, līdzi nebija, tā kā pa ceļam vēl kādu kontrolpunktu ieķert bija pilnīgi nereāli... 

Līdz startam tikām, bet viss iepriekšējais bija mūs novedis līdz tādai nespējai paļauties uz savu intuīciju un kartes lasīšanas spējām, ka ceļā vismaz 2 reizes aizbraucām pareizi, bet tad pārdomājām, braucām atpakaļ, aizbraucām nepareizi un tad atkal steidzāmies atpakaļ, lai brauktu pa to pašu pirmo ceļu.... Tā mēs nobraucām par 20 minūtēm vairāk, nekā vajadzēja... :( toties kārtīgi izraļļojāmies :) 

Pasākums līdz ārprātam pārdomāts, bet žēl, ka laika tik maz... 12 stundas aizlidoja nemanāmas!

Milzīgs paldies par pilno un superīgo dienu! Atkārtot! ;)