Autors: Ojārs Krūmiņš (hardcore)
Papildināts: Juris Knāķis (Ruu)

Pirmais sniegs pamanijās daudzus nobiedēt un ne viens vien auto paspēja pārvērsties par nekustamo īpašumu, vai arī nebija paspēts aprīkot to ar klimatiskajiem apstākļiem piemērotākām riepām, tāpēc šoreiz pievērsīsim uzmanību citām lietām, kas ir svarīgas sākoties ziemai.

Virsbūve.

Lai arī jaunākās tehnoloģijas sola daudzu gadu garantiju pret virsbūves rūsēšanu, komunālo dienestu aktivitātes, sniega putru uz ielām pārvēršot sālsūdenī, virsbūvi nesaglabā vēlamajā stāvoklī. Lai cīnītos ar šo nevēlamo sāls vannu iespaidu, pirms sniega perioda sākšanās jāiegriežas autoservisā un jāpārbauda vai virsbūves apakšā nav bojāta pretkorozijas apstrāde. Īpašā mastika, ar kuru apstrādā auto virsbūvi, ar laiku sacietē, atlīp un izdrūp, veidojot no metāla atlipušas "kabatas", kurās kā netīrumi aiz nagiem, salien koroziju veicinošie pretapledojuma maisijumi. Bojātā vieta jaatbrīvo no vecās mastikas, notīrot arī korozijas radītos "produktus" jeb rūsu un uzklājot jaunu speciālo aizsargslāni. Iesakām Valvoline produktus Tectyl vai Tectyl Zinc, jo tie ekspluatācijas testos ir uzrādijuši vislabākos rezultātus. Palūdziet mehāniķi pārbaudīt paspārņu (kr. val. podkriļņik) un dubļu sargu stāvokli, vai tie atrodas savās vietās un vai ir pietiekami labi aizsargātas visas slēgtās virsmas. Pēc antikorozijas apstrādes siltās telpās nomazgājiet auto un krāsojumu rūpīgi ievaskojiet. Iesakām izvēlieties pēc iespējas cietāku vasku un vaskošanu ar rokām. Rekomendējam Formula1 produkciju, kas satur Carnauba palmas vasku. Labs vaskojums ilgāk spēs pretoties ziemas kaitīgajai iedarbībai, samazinās pūles, tīrot auto virsbūvi no sniega un ledus.

Virsbūves apkopes beigās vēlams apstrādāt durvju slēdzenes ar speciālu silikoneļļu saturošu sastāvu – tādā gadījumā nebūs problēmu ar slēdzeņu aizsalšanu, turklāt atslēgas nenotrieps rokas un apģērbu.

Savlaicīgi parūpējieties par dzinēja aizsardzību, aprīkojiet to ar "aizsargpannu". Tā ļaus ne tikai ar lielāku pārliecību par drošību šķērsot sniegotus šķēršļus, bet arī, pareizi izveidota un uzstādīta, aizsargās motortelpu no riteņu saceltajām šļakatām.

Pārbaudiet, vai visi izpūtēja stiprinājumi ir kvalitatīvi, lai izpūtējs nekarājas veidojot auto zemāko punktu* (saukts arī par klīrensu)(* izņemot automobīļiem, kuriem ražotājs paredzējis šādu konstrukciju).

Degvielas padeves sistēma.

Auto ar benzīna dzinēju.

Daudzi būs sastapušies ar situāciju, kad iestājoties vēsākam laikam (kad naktīs termometrs rāda zem 0° pēc Celsija), auto no rīta šķauda, negrib darboties kā nākas vai pat vispār atsakās vest savu saimnieku. Vainīgo tālu nav jāmeklē – tas ir ūdens, kas kondensāta veidā ir sakrājies uz degvielas tvertnes sieniņām, notecējis un, esot smagākam par degvielu, pirmais nokļust pie sūkņa un dzinējā. Tāpēc cenšieties ziemas laikā turēt sava auto degvielas bāku pēc iespējas pilnu un regulāri pievienojiet degvielai īpašu piedevu, kas palīdz dzinējam bez īpašiem pārpratumiem nevietā radušos ūdeni caur izpūtēju aizsūtīt no kurienes tas nācis. Ūdens aizvākšanai var lietot degvielas uzpildes stacijā pieejamos līdzekļus, kas nereti vienlaicigi tiek slavēti arī kā dzinēju tīroši, jaudu paaugstinoši un visādā veidā auto dzīvesprieku vairojoši. Mēs iesakam Holts Redex Water Remover.

Auto ar dīzeļdzinēju.

Bez visām ķibelēm ar ūdeni, dīzeļdegvielai, iestājoties vēsākam laikam, parādās vēl kāda nejauka īpašība. Tajā esošais parafīns kristalizējas. Kristāli salīp un veido parafīna pārslu "klimpas", par kurām filtrs nudien nav sajūsmā un strauji aizķep. Pāris slinki puk-puk no dzinēja puses un dīzeļa īpašnieks gaida glābējkomandu, kas riteņoto draugu nogādātu kādā siltā telpā uz aprūpi. No bēdas, protams, var izvairīties pievienojot degvielai "kondicionieri". Īpašu šķidrumu kas parafīna kristāliem neļauj salipt. Tāpat bēda nedraud, ja dzinēju barojat ar uzticama tirgotāja piedāvāto produkciju, kas ziemai sākoties laicīgi ir sagādāta un saucas – ziemas dīzeļdegviela.

Tiesa, Latvijā reti kad tirgo dīzeļdegvielu, kurā ievērojama parafīna izkrišana parādās zem –30°C (Arktiskā dīzeļdegviela), tāpēc ieteicams ziems laikā turēt mašīnā vienu pudelīti kondicioniera un sinoptiķiem prognozējot temperatūras zem –20°C pie degvielas uzpildes to pievienot. Jāpiebilst, ka ziemas dīzeļdegviela no vasaras atšķiras tieši ar parafīna daudzumu tajā, kas patiesībā arī ir degvielas enerģijas avots. Mazāk parafīna, mazāks cetānskaitlis, mazāk enerģijas un rezultātā lielāks degvielas patēriņš, toties iespēja braukt arī aukstā laikā. Papildus augstākminētajam neaizmirstiet izlaist no degvielas filtra ūdens kondensātu un pēc iespējas atkārtojiet šo operāciju aukstajā gadalaikā, protams, ja temperatūra ir virs nulles.

Ja benzīndzinējs aukstā laikā negribīgi, bet tomēr darbojas arī pie ne pārāk labi noregulētas degvielas padeves, tad dīzelis var arī nebūt iedarbināms. Tāpec, ja siltajā laikā dzinēju iedarbināt bija problemātiski, tad noteikti vērsieties pie speciālista, jo vienkāršakajā gadījumā varētu būt jāmaina "izdegušās" kvēlsveces vai arī jātīra un jāmaina sprauslas. Ja sprauslas un kvēlsveces ir kārtībā, bet dīzelis negrib strādāt, tad pārbaudiet augstspiediena sūkņa darbaspējas un kompresiju cilindros. Darbus ieteicams uzticēt speciālistiem, jo dīzeļdzinēja kompresijas (spiediena) mērīšanā ir nianses, salīdzinot ar benzīna dzinējiem.

Auto, kuru dzinēji aprīkoti ar gāzes sistēmu.

Gāzes sistēmas darbību ziemā ļoti iespaido apkārtnes temperatūra. Atkarībā no lietotās gāzes tipa, var atšķirties problēmas. Ja ir uzstādīta kvalitatīva gāzes sistēma un tiek ievēroti visi ražotāja nosacījumi, tad problēmam nevajadzētu būt. Ja dzinējs normāli strādā ar benzīnu, tad arī ar gāzi tas strādās. Tiesa, ja nefunkcionēs spiediena reduktora apsilde, tad jau pie +10°C var parādīties problēma - reduktora aizsalšana. Ja instrukcijā nekas nav rakstīts par lietošanu ziemā, iesakām griezties pie iekārtas uzstādītāja pēc ieteikumiem par ekspluatāciju aukstajā gadalaikā. Tāpat, kā dīzeļdzinējiem, arī gāzes iekārtām mēdz būt paredzēta iespēja izlaist no reduktora tur uzkrājušos kondensātu un piemaisījumus, protams no silta reduktora. Šo iespēju nevajadzētu ignorēt nekādā gadījumā.

Dzesēšanas sistēma.

Sistēmai, kas rūpējas par Jūsu auto labsajūtu, ziemā jābūt ideālā kārtībā. Tāpēc nekautrējieties doties uz autoservisu pārbaudīt dzesēšanas šķidruma sasalšanas temperatūru. Ziemas sākumā pievērsiet īpašu uzmanību dzesēšanas šķidruma termometram, vai neparādās kādas pazīmes, kas liecinātu par bojātu termostatu. Ja nav pārliecības, ka dzesēšanas šķidrums ir kvalitatīvs vai arī tas nav mainīts vairāk kā 4 gadus jeb 60 000 km auto nobraukuma, iesakam to nomainīt, pie reizes veicot sistēmas skalošanu. Uzpildot jauno dzesēšanas šķidrumu iesakām Texaco Extended Life Coolant ilgtermiņa lietošanai paredzēto antifrīzu.

Bremžu sistēma.

Lai arī tai lielāka aktivitāte ir vasaras periodā, tik un tā ieteicams pārbaudīt tās stāvokli. Ja bremžu eļļa nav mainīta vairāk kā 2 gadus, tad to noteikti vajag nomainīt. Bemžu eļļai piemīt īpašība piesaistīt ūdeni, kas ievērojami pasliktina bremžu sistēmas īpašības un veicina detaļu koroziju. Tāpat jāpārbauda vai bremzēšanas spēki pa riteņiem ir sadalīti pareizi. Steidzami jānovērš uz sausa seguma bremzējot manītā "it kā netraucējošā vilkšana uz malu", kas uz ziemas ceļa auto pārvērš nevadāmā vilciņā, kuru apturēt spēj vien paprāvs šķērslis.

Eļļošana.

Sen ir pagājuši laiki, kad bija tikai vienai sezonai domātās eļļas. Ar tagad nopērkamajām eļļām droši var braukt visu gadu. Taču daudzu braucēju sarunās nerimst diskusijas par piemērotāko. Tiem, kas daudz braukā, droši vien sanāks uz ziemu mainīt eļļu, jo būs pienākusi kārtējā auto ražotāja norādītā eļļas maiņas reize. Kādu eļļu izvēlēties? Apsvērums – ziemā dzinējam ir vieglāk griezties, ja eļļa ir šķidrāka, atbilst patiesībai, tāpēc nešaubīgi var izvēlēties API/SL SAE 10w40 atbilstošu eļļu. Sintētiku vai minerālo? Pēc pieredzes un cenas/veiktspējas attiecības – vislabāk pussintētisko. Sintētiskajām eļļām (5w40 u. tml.) priekšrocība parādās tikai pie ļoti zemām temperatūrām (zem –30°C) un to liešana dzinējos ar nobraukumu virs 150000 ir ar apšaubāmu lietderību. Īpašnieki, kuri parasti pārvietojas ar ievērojami palietotiem auto, nereti uzdod jautājumu – lai dzinējs mazāk ēstu eļļu, lietoju biezāko 20w50, taču aukstā laikā tā ir par biezu. Sildīt karteri ar lodlampu? Abilde ir – NĒ!. Nevajag lieki riskēt ar savu auto. Tā kā visas eļļas ir savstarpēji sajaucamas, tad var pie 20w50 piejaukt klāt sintētisko eļļu 5w50, rezultātā iegūstot pret aukstumu noturīgāku maisijumu. Krievijas presē bijis ieteikums (žurnāls Za Ruļom), atstājot auto nakšņot pie temperatūrām zem -30°C, pie eļļas pieliet klāt glāzi benzīna un minūti padarbināt dzinēju. Benzīns sašķidrinās eļļu, bet vēlāk eļļai uzsilstot iztvaikos un caur kartera ventilāciju nonāks sadedzināšanai dzinējā. Ieteicams pārbaudīt kad pēdējo reizi ir mainīta eļļa ātrumkārbā un diferenciāļos. Zemās temperatūrās (zem –30°) ātrumkārbā esošā eļļa ievērojami sastingst, kas apgrūtina pārnesumu pārslēgšanu. Ja nav zināma esošās eļļas marka un klase, to ieteicams nomainīt. Iesakām Texaco Geartex S 75w90 eļļu, kuru un citu ražotāju analogus saviem auto ir ieteikusi lielākā daļa autobūvētāju.

Sajūgs.

Automobīļa komponente, kurai, šķiet, vismazāk iespaidojas no gadalaiku maiņas, taču tas tā nav. Nereti dzirdēts ieteikums aukstā laikā startējot dzinēju izspiest sajūga pedāli. Tas tiek darīts divu iemeslu dēļ. Ziemā sastingušās ātrumkārbas griešana prasa papildu enerģiju, kuras dzinēja startēšanas brīdī akumulatorā var arī nebūt, kā arī drošības apsvērumu dēļ, lai pārnesumā atstātais automobilis pēkšņi nesāktu kustību. Tiktāl būtu labi, ja vien nebūtu viens būtisks BET. Izspiests sajūgs rada ievērojamu spiedienu uz dzinēja kloķvārpstu un uz tās aksiālo gala gultni. Tā kā dzinējs ir nostāvējies, tad šis gultnis ir sauss un spiediena ietekmē pirmos kloķvārpstas apgriezienus paliek bez eļļas un dilst. Tāpēc startēšana izspiežot sajūgu ir automobilim pieņemama tikai ļoti zemās temperatūras un sajūga pedālis jāatlaiž, tikko dzinējs spēj stabili griezt pārnesumkārbas vārpstas, tādējādi sasildot arī to.

Elektrosistēma

Laikam kļūstot vēsākam arī elektrosistēma var sākt uzvesties negaidīti. Ja ir manāms, ka dzinējs strādā nestabili, tumšā laikā atveriet dzinēja pārsegu un pārliecinieties vai neesat viens no bezmaksas salūta īpašniekiem – dzirksteles no augstsprieguma vadiem dēļ mitruma un vadu bojājuma lec uz dzinēju kur vien tām ir iespēja, taču aizdedzes sveces atstāj bešā. Pārliecinieties vai visi vadu savienojumi ir tīri, vai korozija tajos nav veikusi savu ļauno darbu. Bojātos savienojumus salabojiet un konsultējieties ar automehāniķi par aizsargājošās ķīmijas lietošanu – ir virkne preparātu aerosola iepakojumā, kuri pārklāj vadus un to uzgaļus, aizšķērsojot ceļu mitrumam un strāvas noplūdēm.

Iestājoties aukstam laikam auto akumulators var pieteikt streiku, atsakoties griezt starteri vai pat paprasīties pelnītā atpūtā. Padomājiet kāds ir jūsu braukšanas stils. Ja braucat pārsvarā pa pilsētu - dzinējs darbojas ar zemiem apgriezieniem, ieslēgtas tuvās gaismas, logu elektriskā apsilde, salona ventilators, sastrēgumā dzinējs cīnās ar karšanu... vēl skan mūzika... Akumulators tā vietā, lai pēc kārtīga darba startējot dzinēju, tiktu pabarots, ir spiests doties palīgā ģeneratoram, kurš viens ar visu netiek galā... un kā jūs justos, ja vajadzētu strādāt 24 stundas no vietas, bet ēdienreizes tik pa retam ar maizi un ūdeni? Tāpēc, ja ir iespēja, aukstā laikā reizēm izņemiet akumulatoru un, izmantojot speciālu lādētāju, pabarojiet to kā nākas. Pie tam labi kopts akumulators strādā ilgāk. Ja nav iespējas izņemt akumulatoru vai arī aizstāt ar citu, ieteicams stāvot sastrēgumā turēt dzinēja apgriezienus ap 2000, lai ģenerators spētu dot tik daudz eneģijas, cik auto elektrosistēmai nepieciešams. Automobīļos, kuros ir voltmetrs – tā rādītājam dzinējam darbojoties ir jāatrodas zaļajā zonā vai jārāda 13,6 līdz 14,4 V.

Papildus visam pievērsiet uzmanību arī stikla tīrītāju darbam - vai tie strādā gana ātri un visos režīmos, vai slotiņas nav pārvērtušās par “koku”, un piepildiet vējstikla mazgātāja tvertni ar nesasalstošu šķidrumu.