Ernests Saulītis,
publicēts DELFI 2003. gada 21. oktobrī

 Ar grozījumu pieņemšanu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā Saeima 16.10.2003. ir pabeigusi kardinālās izmaiņas ceļu satiksmes dalībnieku atbildības regulējumā. Atgādināsim, ka vasaras sākumā tika pieņemti grozījumi Ceļu satiksmes likumā, kas paredz soda punktu sistēmas ieviešanu.

 Līdz ar grozījumu stāšanos spēkā transportlīdzekļu vadītāji par pārkāpumiem ceļu satiksmē tiks sodīti LAPK paredzēto administratīvo sodu un papildus tam saņems arī soda punktus, kam būs kumulatīvs raksturs - iegūstot zināmu punktu skaitu, persona uz laiku zaudēs transportlīdzekļu vadīšanas tiesības arī tad ja, konkrētais izdarītais pārkāpums būs maznozīmīgs, būtiska būs kopējā iegūto punktu summa. Pārkāpumi par kuriem tiks piešķirti soda punkti un soda punktu skaits par konkrēto pārkāpumu pagaidām ir nezināms lielums, jo pagaidām vēl nav pieņemti atbilstoši Ministru kabineta noteikumi. Spriežot pēc CSDD aktivitātēm minētajā jautājumā, skaidrības par to nav arī pašam idejas autoram un izstrādātājam.

 Pašreizējie grozījumi LAPK ir divu koncepciju ne pārāk veiksmīgs apvienojums. IeM koncepcija piedāvāja soda punktus piešķirt tikai par tiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem par kuriem atbildība ir paredzēta LAPK, CSDD koncepcija paredzēja, ka soda punkti tiek piešķirti par CSN pārkāpumiem, arī tādiem, par kuriem nav paredzēta administratīvā atbildība. Loģiski, ka pēdējā pieeja nebija pieņemama IeM, jo novestu pie neskaitāmas konfliktu rindas un tīri tehniskas dabas problēmām. Rezultātā tika pieņemts lēmums izstrādāt jaunu administratīvo sodu sistēmu par pārkāpumiem ceļu satiksmē un iekļaut to Ceļu satiksmes likumā. Pateicoties Saeimas Juridiskā biroja iebildumiem priekšlikums netika akceptēts.

 Neviens normatīvais akts nav kaut kas tāds, ko nevarētu grozīt un galu galā normatīvajam regulējumam ir jāatbilst sabiedrības vajadzībām. To, ka sabiedrībai nav skaidrs administratīvo un arī kriminālsodu veidošanās mehānisms, parāda diskusijas par tiesu nolēmumiem un arī atbalsts fiksēto sodu ieviešanai administratīvo pārkāpumu jomā. Lai ieviestu LAPK fiksētos sodus bija nepieciešama precīza pārkāpuma definēšana un sankcijas samērošana ar iespējamo kaitējumu. Rezultātā normatīvais dokuments kļūst liels savā teksta apjomā un arī nepārskatāms.

 Normatīvos aktus var rakstīt dažādi. Kā jebkurā lietā, arī šajā sfērā ir savas tradīcijas. Normatīvie akti ar augstāko juridisko spēku - likumi, parasti tiek rakstīti ar augstu abstraktuma pakāpi, kas prasa normas iztulkošanu. Lai atvieglotu, precizētu normas iztulkošanu tiek izdoti skaidrojošie normatīvie akti noteikumu, standartu veidā. Tā ceļu satiksmes jomā jumta likums ir Ceļu satiksmes likums, satiksmes kārtību izskaidrojošais normatīvais akts ir Ministru kabineta izdotie Ceļu satiksmes noteikumi, bet daudzas tajos ietvertās normas tiek skaidrotas ar valstī konkrētajā jomā pieņemto standartu palīdzību.

 Kā uzrakstīti pašreizējie grozījumi LAPK, kas nosaka atbildību par pārkāpumiem ceļu satiksmē? Daudz nepiepūloties ir ņemtas Ceļu satiksmes noteikumu normas, kurām galā pierakstīta soda sankcija. Pie tam šīs normas ir ņemtas neskatoties, ka tās ietver sevī arī tīri tehniska rakstura informāciju, piemēram, konkrētas ceļu zīmes valsts standarta numuru. Rezultātā, pēc grozījumu pieņemšanas, LAPK ir panti, kura daļu skaits pārsniedz 20. Pamēģiniet veikt sekojošu eksperimentu: salīdziniet cik lapas 12pt burtu augstumā aizņem APK teksts vecajā redakcijā un cik lapas tas aizņem CSDD sagatavotajā un Saeimas pieņemtajā redakcijā.

 Ja patreizējie grozījumi LAPK var pretendēt uz balvu par visliktākajā juridiskajā tehnikā uzrakstīto normatīvo aktu, tas visai maz uztrauc autovadītāju. Tas ir juristu jautājums, kas iespējams nonāks mācību grāmatās, kā uzskatāms paraugs, kā nevajag rakstīt atbilstoša rakstura juridiskos tekstus.

 Kā grozījumu mērķis tika norādīta vēlme izvairīties no subjektīvisma administratīvo sodu apmēra noteikšanā. Vai šis mērķis ir sasniegts? Šim jautājumam varētu dot apstiprinošu atbildi, ja vien... daudzu sodāmo pārkāpumu izdarīšana nebūtu padarīta atkarīga no amatpersonas subjektīvā viedokļa. Cilvēciskais faktors darbojas vienmēr un pierādījumu problēma LAPK pastāv. Pieņemtie grozījumi LAPK to tikai saasinās. Kā pilsētā noteikt, ka līdz pārbrauktuvei ir 50 metri? Kā noteikt, ka redzamība vienā vai otrā virzienā ir mazāka par 100 metriem? Kā noteikt, ka vadītājs nepaspēs šķērsot krustojumu? Kā izcilu pērli var minēt LAPK 149.27.panta 7.daļu (redakcija ņemta no priekšlikumiem 3.lasījumam): "Par braukšanu ar transportlīdzekli, kuram numura zīmes nav salasāmas no attāluma, kas ir divas reizes mazāks par noteikto, — uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā".

 Tie ir tikai daži piemēri, kad autovadītāji var tikt sodīti pamatojoties uz amatpersonu subjektīvo viedokli. Nemaz nav vērts atgādināt par pārkāpumiem, kurus objektīvi var fiksēt tikai ar tehnisko līdzekļu palīdzību.

 Nepietiek pateikt, ka likums ir slikts. Ir jāpasaka arī ko būtu nepieciešams mainīt. Vispirms ir nepieciešams pārskatīt pašu tekstu, lai izvairītos no liekvārdības un precizētu normu saturu. No likuma teksta būtu jāizslēdz normas, kuras paredz atbildību par subjektīvi fiksējamajiem pārkāpumiem, vai arī jāparedz, ka šādus pārkāpumus fiksē tikai ar tehniskajiem līdzekļiem. Tas, valsts tam nav gatava, nav pamats transportlīdzekļu vadītāju sodīšanai bez objektīviem pierādījumiem.

 Kā pozitīvo un saglabājamo, jāmin CSDD sagatavotos priekšlikumus, kas guva atbalstu arī Saeimā, kas novērš situāciju, ka personas, kurām nav transportlīdzekļu vadīšanas tiesību, faktiski tika sodītas tikai daļēji. Aizliegums šīm personām iegūt transportlīdzekļa vadīšanas tiesības gadījumos, ja par pārkāpumu ir paredzēta vadīšanas tiesību atņemšana, kā arī soda punktu uzskaite šādām personām, varētu būt pietiekami efektīvs veids pārkāpumu profilaksei. Jācer, ka Tieslietu ministrijas darba grupai, kas izstrādā jauno Administratīvo pārkāpumu kodeksu un Administratīvo sodu procesa likumu, pietiks spēka un laika pievērst uzmanību arī pārkāpumiem ceļu satiksmē, lai novērstu patreiz pieļautās kļūdas un nepilnības.

 Ak, jā. Tie, kam patīk pašrocīgi audzināt citus ceļu satiksmes dalībniekus, var atviegloti uzelpot. LAPK vairs nesatur normas par avārijas situācijas izraisīšanu. Pēc grozījumu stāšanās spēkā droši veriet vaļā durvis, bremzējiet, ja Jums nepatīk kāda cita satiksmes dalībnieka uzvedība. Par to Jūs vairs sodīt nevarēs…