Ernests Saulītis,
publicēts DELFI 2003. gada 23. oktobrī

 Tieši šādu secinājumu var izdarīt vairākas dienas "Delfi" portālā lasot visai augstu stāvošu valsts institūciju un apdrošinātāju pārstāvju savstarpējos kašķus minētajā jautājumā.

 To, ka būs jauns OCTAA likums bija zināms jau vairāk kā gadu atpakaļ 7.Saeimas laikā, kur šis likumprojekts pirms 8.Saeimas vēlēšanām tika sekmīgi tika nogremdēts. Tautsaimniecības komisijas "vērtīgākais" arguments bija aptuveni šāds: "nav zināms kā augs apdrošināšanas prēmijas, ja nebūs valsts regulējuma". Jāsaka, ka arī šobrīd nav zināms kādas būs OCTAA prēmijas un diezin vai transportlīdzekļu īpašnieki, valdītāji to uzzinās ātrāk, kā dosies pagarināt polises pēc jaunā likuma stāšanās spēkā.

 Kas vieno noraidīto likumprojektu un jauno likumprojektu, kas šobrīd atrodas izskatīšanā Ministru kabineta komitejā? Kā galvenos saskares punktus var minēt divas lietas: valsts iestādes Satiksmes biroja likvidēšana, tā vietā izveidojot sabiedrisku organizāciju, kuras biedri ir apdrošināšanas kompānijas – Transportlīdzekļu apdrošināšanas biroju un OCTAA prēmiju brīvlaišana. Un tik pat centīgu atbildīgo amatpersonu klusēšanu par likuma mērķiem, priekšrocībām un negatīvo iespaidu uz OCTAA ņēmējiem.

 Sāksim ar SO "Transportlīdzekļu apdrošināšanas birojs". Latvija jau salīdzinoši ilgu laiku ir Zaļās kartes līguma dalībvalsts un tieši šis līgums prasa konkrētā apdrošināšanas veida administrēšanas nodošanu nevalstiskai organizācijai. ES normatīvie akti, kas regulē OCTAA, tiešā veidā šādu prasību neizvirza, tomēr uzskata par likumsakarīgu rezultātu. Latvijas gadījumā šāda veida organizācijas izveide un tās darbība jau no paša sākuma būs pakļauta aizdomu ēnai.

 OCTAA ir valsts noteikts obligāts apdrošināšanas veids, kura īpatnība slēpjas tajā apstāklī, ka tās ņēmējs ir ieinteresēts izvēlēties vislētāko piedāvājumu, jo izmaksas saņem tā persona, kam nodarīts kaitējums un līdz ar to apdrošināšanas ņēmējam ir pilnīgi vienalga ar kādām grūtībām atlīdzības saņemšanā saskarsies šī persona. Kā pirmstiesas strīdu izskatīšanas instance darbojās Satiksmes birojs, kura lēmumiem bija saistošs raksturs, ar pārsūdzības iespēju tiesā. Vai šī sistēma darbojās. Pēc SO "Autoliste" rīcībā esošās informācijas, attiecībā uz vismaz vienu licencētu apdrošinātāju - nē. AAS "Baltikums" vismaz divos gadījumos ir ignorējis Satiksmes biroja lēmumus konkrētās izmaksu lietās, bet sekas par šādu pārkāpumu, kā redzams, nav un kompānija sekmīgi turpina savu darbību.

 Ja situācija nemainīsies, AAS "Baltikums" būs arī jaunveidojamās SO "Transportlīdzekļu apdrošināšanas birojs" dalībniece, kura atbilstoši jaunā likuma projektam "sniegs atzinumus" par strīdiem starp apdrošinātājiem un personām, kas pretendē uz atlīdzības izmaksām. Reāli tiek likvidēta kaut arī neefektīvā, bet tomēr viegli pieejamā šo personu aizsardzības sistēma, jo Satiksmes birojam pieņemot personai labvēlīgu lēmumu, aizstāvēties ir spiesta stiprākā puse – apdrošinātājs. Ar jauno likuma projektu šī iespēja personām aizstāvēt savas tiesības ārpustiesas ceļā tiek likvidēta pat tīri teorētiski, jo "sniegt atzinumus" nozīmē tikai to, ka tie nav saistoši pusēm un šis dokuments ir ar tīri rekomendējošu raksturu. Papildus tam jājautā cik objektīvi var būt šādi atzinumi, ja tos būs jāsniedz par uzņēmumu, kurš reizē ir tavs darba devējs? Tiesnesis pats savā lietā. Kas var būt vēl labāk?

 Viens no ceļu satiksmi regulējošo normatīvo aktu mērķiem ir nodrošināt, lai ceļu satiksmē piedalītos tikai tādi transportlīdzekļi, kam ir pielaide ceļu satiksmei. Pielaide ceļu satiksmei sastāv no divām daļām – transportlīdzekļa atbilstība tehniskajiem noteikumiem (TA) un transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas. Iepriekšējā likuma projektā bija paredzēts, ka transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību var apdrošināt tikai uz vienu termiņu – vienu gadu. Šāda kārtība darbojas arī ES valstīs, piemēram, Vācijā. Tādējādi tiek prezumēts: ja transportlīdzeklim ir TA, tad šī transportlīdzekļa vadītāja civiltiesiskā atbildība ir apdrošināta, nav nepieciešamas papildus apliecinājumi, ka veikta OCTAA apdrošināšana. Un nav nepieciešamības veikt liekas policijas pārbaudes. Šādam risinājumam tomēr ir negatīvā puse, jo patērētājam zināmā mērā ir ierobežotas izvēles tiesības.

 Mūsu apstākļos šāds solis būtu salīdzinoši riskants, jo ievērojami sadārdzinātu OCTAA prēmijas. Atbilstoši agrākajam likuma projektā iekļautajam regulējumam, apdrošinātāja atbildība saglabājās, ja apdrošināšanas ņēmējs pārtrauc maksājumus par polisi, bet līgumu var pārtraukt tikai tiesas ceļā. Šobrīd apdrošināšanas ņēmējam ir paredzēta iespēja izvēlēties 3, 6, 9 vai 12 mēnešu OCTAA apdrošināšanas polises termiņus. Šāda politika arī nosaka nepieciešamību pēc OCTAA veikšanas apliecinošas pazīmes uzlīmes vai polises veidā. Cik noprotams likuma izstrādātājs – Finansu ministrija, paredzējusi arī iespēju polisi iegādāties uz nomaksu. Individuālā gadījumā, no OCTAAs ņēmēja viedokļa, šāds risinājums pašreizējā ekonomiskajā situācijā ir pieņemamāks, neskatoties uz iespējamām policijas pārbaudēm tikai tādēļ, lai pārbaudītu OCTAA esamību. No sabiedrības interešu viedokļa kopumā, risinājums nav apmierinošs.

 Kā jau minēju pielaide ceļu satiksmē sastāv no divām daļām. Papildus faktors ir ceļu nodevas samaksa. Nodeva ir jānomaksā par tekošo gadu, neatkarīgi no tā, vai transportlīdzeklis piedalās ceļu satiksmē vai nē. Vienīgais izņēmums ir, ja transportlīdzekļa īpašnieks nodod transportlīdzekļa valsts numura reģistrācijas zīmes CSDD, kas izslēdz transportlīdzekļa piedalīšanos ceļa satiksmē. Šāda kārtība gan ir pretrunā ar likuma "Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu" burtam, bet atbilst likuma mērķim. Transportlīdzekļa īpašniekam nav izvēles tiesību noteikt cik mēnešus gadā viņš izmantos transportlīdzekli un proporcionāli maksāt valsts nodevu. Arī TA transportlīdzeklim tiek dota uz gadu. Kāpēc OCTAA būtu jāpiemēro citi noteikumi un jārada situācija, ka ceļu satiksmē var piedalīties neapdrošināti transportlīdzekļi?

 No Latvijas dalības ES vieni no pirmajiem ieguvējiem būs tieši tie autovadītāji, kam bieži jābrauc uz citām ES valstīm. Nacionālā OCTAA polise ar laiku būs derīga visās ES valstīs. Tātad arī Lietuvā un Igaunijā. Lai izmantotu šo iespēju, ir jāmaina pašreizējais OCTAA likums un šādas Latvijas saistības iedzīvotāji ir atbalstījuši ar savu balsojumu referendumā. Ir jāsaprot, ka likuma un tajā ietverto regulējumu izmaiņas ir neizbēgamas. Tomēr nav jāsamierinās ar to, ka patreiz likumā ietvertie regulējumi aizstāv tikai apdrošinātāju intereses.

 Kā galvenais likumprojekta trūkums ir jānorāda neefektīvs cietušo personu aizsardzības mehānisms pret izmaksu kavēšanu. Jāatzīmē, ka visu laiku tiek runāts par tiesu noslogotību, bet tai pašā laikā netiek veidoti efektīvi un vienkārši mehānismi strīdus risināšanai ārpustiesas kārtībā. Apdrošināšanas atlīdzību izmaksu strīdi ir bieža parādība un Finansu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijai būtu laiks sākt nodarboties likumā tai paredzētu funkciju – apdrošināšanas ņēmēju aizsardzību. Kā iespējams risinājums būtu pastāvīgi darbojošās institūcijas izveide, kas izskatītu strīdus par apdrošināšanas izmaksu veikšanu un kuras slēdziens būtu nevis ar rekomendējošu raksturu, bet saistošs. Saprotams, ka būtu jāparedz, kā šādus lēmumus var pārsūdzēt, tomēr, ja ir pieņemts apdrošinātājam nelabvēlīgs lēmums, izmaksa ir jāveic un tikai pārsūdzības labvēlīga iznākuma gadījumā ir jāveic atpakaļizpildījums.