Autoliste
Publikācijas | Autovadītājs likumu līkločos

 Seko mums Twitter.com
 Vietu uz servera nodrošina DEAC

Gunārs Valdmanis, Ernests Saulītis,
publicēts DELFI 2002. gada 21. maijā

 

14.maijā Ministru kabinets akceptēja Tieslietu ministrijas izstrādāto koncepciju par administratīvās atbildības normatīvo regulējumu. Vienkāršāk sakot runa iet par jauna kodificēta likuma izstrādi, kas stātos 1984.gadā pieņemtā Latvijas administratīvo pārkāpuma kodeksa vietā. Pēdējo gadu laikā LAPK ir grozīts tiks bieži, ka laikam uzskatāms par rekordistu citu normatīvo aktu vidū.

Tas, ka LAPK pēc savas struktūras un būtības neatbilst tiesiskas valsts prasībām, bija zināms jau sen un tika gatavoti vairāki Administratīvo sodu likuma projekti, kas gan kardināli neatšķīrās no 1984.gada kodeksa.

Šobrīd ir visai divdomīga situācija, jo 11.aprīlī Saeima nodeva komisijām grozījumus Ceļu satiksmes likumā, ar kuriem administratīvie pārkāpumi ceļu satiksmē un tiem atbilstošie sodi tiks iestrādāti minētajā likumā, vienlaikus tos izslēdzot no LAPK sevišķās daļas. Līdz ar to komisijām nodotie grozījumi ir pretrunā ar Ministru kabineta 14.maijā apstiprināto koncepciju. Te gan jāatzīmē, ka arī grozījumi CSL ir akceptēti Ministru Kabinetā. Tas var liecināt tikai par to, ka valstij nav vienotas politikas šo jautājumu risināšanā.

Kodifikācijas princips ir raksturīgs romāņu - ģermāņu tiesību loka zemēm un tā mērķis ir veidot viendabīgus, labi pārskatāmus un sistemātiskus normatīvos aktus. Komisijām nodotie grozījumi CSL uzskatāmi par pretēju tendenci Latvijas tiesību sistēmā, kas pēdējos gados ir guvusi visai plašu izplatību. Juristu aprindās grozījumi CSL tiek vērtēti visai kritiski.

Kā iemels šādai attieksmei, bez iepriekš minētā – neatbilstības Latvijas tiesību sistēmas principiem, tiek minēti argumenti, ka grozījumi pēc savas būtības ir kazuāla rakstura, izstrādāti visai paviršā juridiskajā valodā, kas ir novedis pie atsevišķu normu nevajadzīgas dublēšanās, kā arī likuma struktūra ir grūti uztverama. Pēc būtības CSL tiek iekļautas normas, kas nav saskaņotas ar likuma mērķi – ceļu satiksmes organizāciju.

Autovadītājiem nelabvēlīgu risinājumu iestrādāšana normatīvajos aktos pēdējos gados ir kļuvusi visai stabila tendence. Parasti to pavada klusa ņurdoņa ar nenovēršamības pieskaņu. CSL grozījumi piedāvā vairākas visai krasas atkāpes no līdzšinējās tiesību sistēmas. Kā divas galvenās var minēt fiksēto sodu ieviešanu un vainas prezumpcijas ieviešana administratīvo tiesību sistēmā. Fiksētie sodi ir visai apšaubāms risinājums no pārkāpumu profilakses viedokļa un neatbilst tiesību principiem, kas šobrīd ir ietverti tādā normatīvajā aktā kā Administratīvā procesa likums.

Galu galā katrs pārkāpums ir stingri individuāls, kaut arī tiek kvalificēts pēc vienām un tām pašām pazīmēm, jo jāvērtē arī personas subjektīvā attieksme pret nodarījumu. Par vainas prezumpcijas ieviešanu krimināltiesībās likumdevējs jau ilgu laiku diskutē un to paredzēts attiecināt tikai uz šauru noziedzīgu nodarījumu sfēru. Ar grozījumiem CSL to paredzēts to attiecināt arī uz stipri mazāk bīstamajiem administratīvajiem pārkāpumiem.

Grozījumu ideoloģiskais autors Ceļu satiksmes drošības direkcija jau paspējusi atzīt, ka grozījumi nesasniegs vienu no saviem mērķiem – mazināt korupciju, kas šobrīd valda uz Latvijas ceļiem. Jāsaka, ka šādas prognozes tika izteikta arī agrāk. Grozījumi, kuru rezultātā par katru pārkāpumu iespējams saņemt dubultu sodu – fiksēta naudas soda veidā un arī saņemot tā saucamos soda punktus, nekādi neveicinās korupcijas mazināšanos, bet tieši otrādi, jo tagad pat godprātīgs autovadītājs, kas vienmēr ir maksājis naudas sodus pretī saņemot kvīti, centīsies piekukuļot ceļu policistus, lai nesaņemtu šo dubulto sodu. Jādomā, ka ievērojami celsies kukuļu cenas un proporcionāli tai, atsevišķu ceļu policistu labklājība.

Patreiz pilnībā ir neskaidrs jautājums par pašu soda punktu sistēmu. CSL grozījumu projektā ir tikai nodefinēts, ka tādi būs un iespējamās sekas par to iegūšanu. Pārējo paredzēts atstāt Ministru Kabineta pārziņā. Tātad autovadītāja liktenis pilnībā tiek nodots Ministru Kabineta un CSDD rokās, jo nav paredzēta iespēja pārsūdzēt lēmumu par soda punktu piešķiršanu, kritērijus to piešķiršanai un lielumam varēs brīvi grozīt ar likumpamatotu aktu – Ministru Kabineta noteikumu palīdzību.

Nobeigumā jājautā, kam ir izdevīgi šie grozījumi. Īstenībā patreiz to ieviešanā ir ieinteresēta tikai viena institūcija – VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija". Minētās sistēmas ieviešana dos iespēju minētajam it kā valsts uzņēmumam gūt ievērojamu peļņu no koncepcijā minētajām soda punktu dzēšanas programmām. Arī soda punktu "pazušana" no datoriem arī var nest ievērojamu labumu ieinteresētajām personām.

Vai mums ir vajadzīgi šie visai apšaubāmie grozījumi CSL? Vai nepieciešams tagad grozīt CSL un LAPK, ja pēc laika būs atkal jāizdara līdzīgas izmaiņas tikai pretējā secībā? Šie un citi jautājumi neviļus rodas iepazīstoties ar dokumentu projektiem, kuri būtiski var ietekmēt katra autovadītāja turpmāko likteni. Jācer, ka likumdevējs pamanīs šo CSL grozījumu neatbilstību tai tiesību sistēmai, tiekšanos uz kuru deklarē gandrīz visas mūsu politiskās partijas.

| Jaunumi | Par mums | Pasākumi uzņēmumiem | Pasākumi | Publikācijas | Dokumenti | Foto galerija | Videoklipi | Saites |
Mūsu sponsori un draugi:
    Autoliste     Dagmaara SIA     tosteris.com : web hostings un risinajumi    Geoveikals     19 points SIA   
 NACHOS Racing     4x4 Klubs   
Lapu apkalpo digiBlink, vietu uz web servera nodrošina DEAC
Terms & Conditions | Privacy Policy