Jāsāk jau ar to, ka uz reģistrāciju pasākumam Ceļojošā Deģenerātu Trupa ieradās neplānotā sastāvā - ar diviem potenciālajiem pilotiem (es un Šulcs) un SMS centrāli (Līva), bet bez galvenā navigatora (Kollis), kurš parādījās nedaudz vēlāk, jo kopā ar ŠķērsSTIeņu ekipāžas pilotu šīs ekipāžas autombīlī bija devušies 7 dienu klejojumos pa Alūksnes mežiem :) Startējam 4 deģenerātu sastāvā, kas arī izrādījās optimālais skaits, lai komandas darbs noritētu plūstoši un bez noguršanas elementiem.

Izlozes kārtībā mums iekritis KP1 - Kato, nolemjam pa apšaubāmas kvalitātes, bet kartē tomēr zīmētiem ceļiem tam piebraukt tik tuvu, lai ejot nav jānogurst. Pēkšņi ievērojam, ka uz mums tiek izkliedēts diezgan spēcīgs gaismas avots no pļavas pretējās puses. Tā kā mums bija ar ko, tad atbildējām ar to pašu. Svešā gaisma nodziest, mūsējā meklē svešās turētāju, atskan šāviens, deģenerāti zemē, bet ne būt ne ievainoti, tikai ievēro priekšrakstus. Līva mašīnā, Kollis pie mašīnas ar paceltām rokām mēģina uzsākt pārrunas, es un Šulcs 200 metrus no mašīnas mežmalā vārtamies uz vēdera pa zāli. Nezinu, kā tas viss tur beidzās bet kamēr notika pamiera slēgšana es aizgāju caur krūmāju un upi līdz punktam un ieguvu 11. atslēgu, kā arī izkompostrēju savu kredītkarti, jo kvestkartes eksistence šinī momentā bija uz brīdi piemirsta. Dodamies prom. Laiks zaudēts pamatīgi, bet organizatori mums laipni piešķir papildlaiku.

Bet tā kā pēc iepriekšminētā incidenta mūs sāka vajāt veiksme, tad prieku par pasākumu nespēja sabojāt pat Siuldas šosejas policisti, kas pieķēra mūs mērojot atpakaļceļu pa tukšo šoseju, uz kuras bija sastopams tikai pa kādam Descent dalībniekam, ar neticamiem 114 km/h. Paldies! Pasākums bija dižizcils.

P.S. 2. paņemšanā atslēgām bija nogājuši uzrakstītie cipari, paldies ekipāžai, kura KP4 novietoja 19. atslēgu pievienojot tai zīmīti ar numuru, abas pārējās atslēgas, kas atradās šajā KP bija neidentificējamas.