Uz 2. regularitātes apli izdevās atgriezties ar paprāvu, bet pagaidām tikai vienu ķebļa detaļu, šī apļa laikā plānotais muzeja apmeklējums gan beigās tika atlikts dēļ pārlieku lielas varbūtības, ka nepaspēsim atgriezties uz nu jau visiem zināmo slēpto laika kontroli īstajā sekundē.

Kā mums gāja tālāk, to atreferēt spēs tikai treklogs. Vienā vārdā - kapājām. Beigās palika 1 neizbraukta leģenda un 3 neapmeklēti muzeji un jā diemžēl arī neatrasts Komunikātors, kuru dēļ tā sauktajām "necerētajām Latvijas Pasta reorganizācijas spējām" meklējām pat Rūjienā. Skaistākais no pieredzētā bija stirnu skaitīšana agrā rīta stundā braucot vienu no leģendām. Kopā sanāca 16 stirnas, kuras lēkšoja no pļavas mežā un ticami, ka tur arī uz atlikušo dienu palika.

Ļoti patika visi orientēšanās punkti, tie bija ekselenti, starp tiem izcelt var vienīgi lielo kadiķi, kas tiešām ir neticami resns un smuks. Pretējo gan varētu teikt par leģendām, šķita, ka tās vairāk plānotas pēc kopgaruma un galapunkta noteikumiem, nevis vadoties pēc specifiskas ceļu estētikas meklējumiem. Droshi var teikt, ka nākamajā dienā novācot kontrolpunktus, saskatīju materiālu vismaz divām leģendām, kuras spētu aizstāt teju 8 nobrauktās. Atrodoties aizmugures sēdeklī brīžiem zuda modrība, un nepamanītiem KPi par laimīgo šāvienu tika izvēlēts skaitlis 8,00km, kas beigās tomēr nevienu punktu nenesa.

Neskatoties uz iepriekš minēto, mēs tomēr visas iesāktās leģendas izbraucām gandrīz bez šmaukšanās (vienā vietā nogriezām cilpu). Audio un video leģendas gan bija sajūsminošas. Audio gan laicīgi bija pārrakstīta uz papīra, bet bez fragmentāras orientieru noklausīšanās neiztikām tā pat. Par muzejiem - skaisti un jauki, bet sastādot jautājumus tomēr jāpiedomā par nabaga dalībnieku, kuram, piemēram Zentas Mauriņas muzejā jau tā pēdas svilst un nav ne mazākās vēlēšanās pārlasīt mašīnraksta "palagus". Forši sastādīti jautājumi bija meldru muzejam, uz kuriem atbildes atrast bija iespējams relatīvi ātri, pat nemēģinot piedraudēt muzeja saimniekam ar kukuļiem, vai ja nelīdz, tad ar ieročiem.

Ķebļu uzdevums patika un pat ļoti. Tiesa gan vajadzēja uzticēties sirdsbalsij, ka tiks savākts pilnīgi viss un netērēt liekas minūtes pie punktiem, domājot, kuru detaļu vākt, bet nu ok - tagad mums ir ķeblis. Lielais kombinators savukārt būtu bijis ideāls uzdevums, ja ne tās pasta reorganizācijas spējas. Paši arī par vēlu iesākām šo uzdevumu, jo koncentrējāmies uz ķebļiem, beigās iespējamo koordinātu variantu bija tik daudz, ka notikušais brauciens uz Rūjienu būtu bijis vien tāds nieks, ja mēs pārbaudītu arī pārējās vietas. Šāda tipa uzdevumam tomēr noderētu kāds nebūt veids, kā pārbaudīt atbilžu pareizību.

Īpaša atzinība jāizsaka par kājnieku uzdevumiem, kājnieku videoleģendas un Gruzijas kara ceļš bija super.