Protams jāsāk ir ar milzīgo paldies organizatoriem par kārtējo fantastisko pasākumu, jo nevar nenovērtēt jūsu izdomu un ielikto darbu pasākuma tapšanā. Kā allaž nu jau desmito reizi pēc kārtas, Autolistes pasākuma norises nedēļas sākumā vēderā sāka rosīties taurenīši, bija sākusies dienu un stundu atskaite līdz startam. Tieši šādā sastāvā GP Racing startēja otro reizi un komandas sadarbības nianses kā arī pamatpienākumu sadali starp ekipāžas dalībniekiem visnotaļ veiksmīgi bijām iemēģinājuši Polārlapsā.

Lai gan šogad tehniskā nodrošinājuma sagatavošana tika aizsākta laicīgi, jau kopš trešdienas vakara darbojoties ar vadu instalāciju automašīnas bagāžas nodalījumā, tas nekādi nemainīja to, ka darbi ievilkās līdz vēlam piektdienas vakaram.

Detalizētā, hronoloģiskā aprakstā par mūsu ekipāžas dienas aprisēm es neiedziļināšos, bet padalīšos spilgtākajos momentos, tajā kas patika un kas nepatika.

Laikam jau tie paši taurenīši vēderā bija vainīgi pie švakā miega un jau mazliet pirms septiņiem sestdienas rītā, neizkāpjot no migas, tiek sākts risināt starta uzdevums. To lasot patiesībā radās priekšnojauta, ka jādodas būs uz Sēnīti, bet pirmie matemātiskie rezultāti norādīja uz mazu celiņu, posmā starp Sēnīti un Vangažiem, pa kuru var aizbraukt uz mājām ar nosaukumu 'Pūces', sasmējāmies par sakritību un rēķinājām vēlreiz. Tā kā mūsu ceļš uz startu sākās Siguldā, bez īpašas steigas pabrokastojām un devāmies ceļā. Vēl neizbraucot no sētas par sevi atgādina, jau iepriekšējā dienā konstatētā un it kā atrisinātā problēma ar drošinātāja ligzdu vadam, kas padod strāvu sadalītājam bagāžas nodalījumā – nav elektrības. Datoram ar neesošu bateriju tā ir būtiska problēma! :) Mazliet paķimirējāmies – ir! Tā ari skaidrībā netikuši kāpēc tā, dodamies tālāk, pirmajā asākajā pagriezienā tiek konstatēts, ka ekipāžai esot pilnā sastāvā, mums ķeras aizmugurējā kreisā arka. Vēl pa ceļam tiek nokalibrēts un notestēts vakar vakarā uzstādītais odometrs, vismaz tas strādā nevainojami. Ierodoties startā atkal pazūd elektrība. Arkas problēma tiek atrisināta izmantojot rezerves (tam kam termiņš iztecējis) uguns dzēšamo aparātu kā āmuru. Savukārt elektroierīcēm nāksies dzīvot bez drošinātāja, jo tas tiek amputēts kopā ar ligzdu un vads savienots pa taisno. :) Vēl vien testa aplītis, lai nobaudītu uztūnēto arku un esam gatavi startam.

Pirmo punktu apmeklējums norit mazliet haotiskā gaisotnē, bet pirmās stundas laikā jau tiek atrasts ritms un tālākā pasākuma norise ieņem savu ierasto 'kā pa kalniem un pa lejām' gaisotni. Ekipāža tiešām sadarbojas nevainojami priekšā nodarbojas ar navigāciju un nokļūšanu galamērķī aizmugurē ar autorizāciju un informācijas apstrādi no WAP sistēmas. Papilduzdevumus pēc iespējas un vajadzības cenšamies pildīt kopīgi. Savu debiju Polārlapsā piedzīvojusī ekipāžas jaunpienācēja ir labi iejutusies un dod savu būtisku pienesumu gan pārvaldot Garmin mobilās navigācijas ierīci, gan arī uzdevumu izpildē, īpaši izceļoties KPi pamanīšanā veicot leģendas. Dienas gaitā vēl reizes četras izdziest datora ekrāns un jāsāk meklēt problēmas cēlonis. Sirdspuksti strauji pieaug līdz ar domu par iespējamo problēmu, ko varētu būt radījusi drošinātājā neesamība, bet viss cits strādā, kā izrādās tagad ir izkratījies kontakts no ligzdas un tas jau vien tāds nieks būtu, ja tas nebūtu akurāti paslēpts un nostiprināts zem grīdas, jau iepriekš pieminētajā bagāžas nodalījumā! Vieglākā piekļuve nolaižot aizmugurējās krēslu atzveltnes – visi ārā! :D Tad kad tas jau atkal notika uzbraucot uz Kangaru ceļa ar 40min un 40km līdz finišam, kā arī Austrumupolu, kas vēl jāapmeklē, vecai labais draugs tika nodots glabāšanā uz aizmugurējā krēsla un izcelta līdzi paņemtā vecā labā Rīgas rajona karte. Patiesību sakot tieši šajos pēdējos 40km es kā navigators pa seniem laikiem tā īsteni sajutu to garšu, kas lēnām zūd kad sekošanu par atrašanās vietu tavā vietā veic bultiņa ekrānā un tavs galvenais uzdevums ir tik vien kā neļaut tai paslīdēt garām tevis izvēlētajam pagriezienam. Finišs tiek sasniegts pēc tiešām baudāma skrējiena pret pulksteni ar astoņu minūšu rezervi – varbūt mēs būtu paspējuši paņemt R5P, varbūt nē? Sajūtas labas, jo kopumā diena pavadīta interesanti un jautri, kā arī stabili, līdz ar ko diži pārdzīvojumi par neveiksmēm nav un rezultāts cerams arī to atspoguļos. Un tā arī bija un ir, ceturtā vieta ņemot vērā klātesošo konkurenci ir pat ļoti labs rezultāts.

Gribētos izcelt patiesi foršos un ar izdomu veidotos papilduzdevumus, it īpaši jau asprātīgi uzveidoto Bubuļu un Pēku medību pastaigu – jāatzīstas gan, ka uz pludmali mēs lejā nokāpām tikai pus reizi, jo puse ekipāžas jau laikus saprata viltību un jau gaidīja mūs kāpņu augšgalā :D (paldies, ka pabrīdinājāt, ka līdzi jāņem maizītes). Lai gan Šinšillu audzētavu mēs pametām ar divpusīgām emocijām, nezinu gan vai dēļ reibuma no amonjaka devas nāsīs vai arī ētiskajām pārdomām par šo radību sagaidāmajiem likteņiem, kopumā arī novadpētnieciskie objekti šogad bija vienlaidus interesanti un ne tik vien kā ķeksīša pēc apmeklējami.

Kā jau citas ekipāžas ir minējušas mazliet pietrūka ierasto prāta spēļu, varbūt ne gluži Lielā kombinatora, kuru pildot ir jāšauj uz tīru laimi, jo nevar pārbaudīt savu atbilžu pareizību, bet pastnieka dilemma ar vēstuļu piegādes laikiem vai kādu triangulācijas metodi ar mēroga aprēķinu kaut kur pa ceļam prasījās. Jā un kur tad vecā labā regularitāte???

Kas attiecas uz leģendām, manuprāt leģendas būtība ir neziņa kur tā aizvedīs un tam jāspēj pielāgoties. Pareizs arī šķita KPi doto punktu īpatsvars leģendas uzdevumā, kas liek samazināt ātrumu un dod darāmo arī aizmugurē sēdošajiem. Tas, kas mums šķiet nekorekti ir tas, ka šāda uzdevuma pareiza izpilde tiek novērtēta mazāk, kā muzeja apmeklējums, lai gan laiku prasa tik pat, ja ne vairāk un iegūstamo punktu daudzums ir pakļauts mūsu un organizatoru odometra kļūdas līdzībai. Vēl šeit gribētos piemetināt to, ka izbraukta leģenda arī tomēr ir izpildīts uzdevums un kaut kādam punktu daudzumam par to vajadzētu tomēr pienākties, nemaz nerunājot par divdomīgi atbildamajiem finiša jautājumiem, piemēram jau pieminētais bērzu skaits video leģendas finišā.

Iepriekšējā piezīme par atbilžu divdomību, vistiešākajā veidā atsaucas uz to, kas šajā pasākumā sagādāja vilšanos. Doma par divdaļīgu risinājumu orientēšanās punktam ir apsveicama, šī pasākuma ietvaros it īpaši, jo pasākuma gaitā atklāto nezināmo punktu kopumā bija maz un tas deva iespēju mazliet vairāk plānot un kombinēt maršrutu (medusmaize navigatoram). Tikai pārsteidzošs bija fakts, ka apmeklējot pirmo uzdevuma daļu nopelnītie 100 punkti netiek ņemti vērā kamēr nav atbildes uz papildjautājumu, lai gan reglamentā manuprāt nekas par to neliecina. Ja mēs lasām reglamenta punktu 8.8. tad matemātiskais aprēķins par kļūdas proporcionālo ietekmi uz iegūtajiem punktiem attiecas tikai uz tiem 200 punktiem kas iegūstami atbildot papildjautājumu. Nu labi, pieņemsim, ka reglamentā būtu skaidrāk uzrakstīts, un par šāda uzdevuma pirmās daļas izpildi iegūtie punkti vēl nepienākas, bet tas nekas un lai izpildītu uzdevumu, uz Lēdurgu no Austriņiem mums atpakaļ jābrauc nebūs, jo varam taču uzspēlēt papildjautājumu precizitātes loteriju. Šādā veidā uz laimes spēles principiem balstīta uzdevumu izpildes iespēja nudien nav Autolistes garā es pat teiktu, ka pēc iepriekšējas pieredzes ar Autolistes organizatoriem, nekādi nav pieļaujama. Runa taču ir par vesela uzdevuma izpildi, kas būtiski ietekmē maršruta plānu un veicamo distanci, par gala rezultātu nerunājot.

Neskatoties uz šo jums mazliet netipisko organizatorisko nepilnību, ko jāatdzīst novēroju pirmo reiz šo gadu laikā, vēlreiz gribētu izteikt atzinību par fantastiski pavadīto dienu, kuru jūs mums bijāt sarīkojuši. Protams paldies arī pārējiem dalībniekiem par sagādāto konkurenci un rezultātu blīvumu tabulā.

Kā ari paldies pārējiem GP Racing ekipāžas biedriem, jūs nudien esat malači! ;)

Uz tikšanos rudenī.

GP Racing vārdā,

Pauls