|
|
Šodien bija lieliskā iespēja piedalīties S/O Autoliste pasākumā.
Tika piesolīts, ka "Būs jādomā, jāplāno, jābrauc, jāmeklē, jāvelk, jāstumj, jāmet, jāšauj un jāzvana!" Kā smejies, tas viss arī tika veikts noteikto 3h laikā. Domāšana un plānošana bija pat mazliet pirms tam.
Tātad sen senos laikos - pāris nedēļas iepriekš, Agnesei izdevās mani pierunāt piedalīties šajā pasākumā.
Gatavošanās procesu, pārmaiņas pēc, uzsākām dienu iepriekš. Tika atrasta visa informācija par lattelecom taksofoniem, Rīgā esošie tika izkopēti atsevišķā sarakstā un pat izdrukāti, lai ir "pa rokai".
Tieši 11:00 tika atvērts gan pilnais reglaments, gan pētīta karte. Pozitīvi bija tas, ka drukātais saraksts noderēja, atlika tik izcelt vajadzīgos ierakstus. Komandas biedrenes Agnese un Katrīne ieradās maziet vēlāk.
Šis mums bija arī tāds kā pilot brauciens ar GPS un laptopu. Enkura saules, beidzot, pārgāja no manuālā režīma uz ko mūsdienīgāku un efektīvāku. Teikšu godīgi - stūrmanim dikti pietrūka drukāta karte. Ja viss ir uz datora, tad mazs ekrāns ir "ļoti" parocīgs :D
Sākām ar pārragro iezvanīšanos Alfā. Kļūdu labojām. Tad slaidā lokā pa Lielvārdes ielu apmeklējām visus Ķenngaraga punktus un devāmies uz pirmo KP.
Spēles garša parādījās Deglava ielas punktā, kad pamanījām pie ieejas ērti pieparkotu CDT Lapsas Subaru. Tas pameta savu lokācijas vietu minūti pirms mums. Nebija pamata domāt, ka viņi nepiedalās. Vēlāk šķita aizdomīgi, ka Pēteris kavēja sev laiku kontrolpunktos.
Pirmā KP uzkāpiens bija interesants, nobrauciens veiksmīgs, mandarīnu iemetiens - ne pārāk. Teikšu tā - bija tikai viena komanda kas to bija spējīga paveikt :D Šļūciens atpakaļ uz mašīnu - super.
Mums arī stūmiens bija. Mīļais jaukais Kaa uzsēdās. :( Par laimi, atbrīvošanas misija ilga pat mazāk kā minūti, viens stūmiens un viss notiek. Mizlīgs paldies nezināmajam slēpotāja kungam.
Stūrmanim (aka man) gadījās viens manāmāks misēklis - kartē ceļš ir, bet berjeras ceļu galos nav :D Ievedu komandu neceļos :D
Nācās griesties apkārt un lūgt palīdzību vietējiem jaunekļiem. Varēja gan manīt, ka vakars viņiem bijis labs un savu "pjatnjeco" viņi sagaidījuši godam.
Saruna bija aptuveni:
Agzas: "Atvainojiet, vai pa šo ceļu mēs varam izbraukt ārā uz lielā ceļa?!"
jauneklis: "Chevoo?!"
alt: "Nepodskazjiti, kak na glavnuju darogu vijehat"
jauneklis: "na tu?!"
alt: "aha"
Puišu sejās bija manāms apstulbums. Mēs tik pasmaidījām, pateicām paldies un devāmies tālākās taksofonu medībās ;)
Jautra arī bija Katrīnes iezvanīšanas no taksafona Bolderājas pusē. Taksofons bija "mazliet" aizņemts. Zvanīšanu notika paralēli izpētes procesam, ko veica divi puikas (aptuveni 6-7 gadi). Katrīnei nācās abiem stātīt, ka ar viņu kartiņām viņiem neizdosies uz Krieviju piezvanīt.
Pa ceļam uz šautuvi, Agenskalnā, veicām ļoti skaistu manevru starp sniega kupenām, ko nebūtu spējīgi veikt lielāku gabarītu auto. Jā, mēs esam lepnas. Kaa mums ir īpašs, veikls un burvīgs - īpaši pilsētas apstākļos.
Pasākuma laikā saskrējāmies tikai ar divām komandām un abām tikai KP tuvumā.
Mums radās plāns apmeklēt šautuvi arī arpus pasākuma ietvariem. Kaut kad tak šaut ir jāiemācās ;)
Ekstremālākās šķita pēdējo taksofonu "paņemšanas". Laiks sāka tuvoties beigām, satiksme pilsētā palikusi dzīvāka un mēs vēl pamanījāmies iestrēgt uz mazas ieliņas pie Valdemāra ielas Rimi. Sekoja kolektīvs lēmums neriskēt un Tilta ielas punktu neapmeklēt.
Secinājums - pareizi darīts.
Finišā mēs ieradāmies laikā. Arī samērā nebijis gadījums. Vismaz, cik man ir gadījies braukt Sauļu sastāvā :D
Kopumā rezultāti apmierinoši - godpilnā otrā vieta 8 (9) komandu konkurencē.
:P Mēs savu kartiņu dabūjām laicīgi ;)
Ekipāžai ir plānota dalība maijā - ar vai bez manis - vēl īsti nezinu :D
Nopelnītā 50% atlaide rudens pasākumam liek aizdomāties.
Check-list:
jādomā - done,
jāplāno - done,
jābrauc - done,
jāmeklē - done,
jāvelk - done,
jāstumj - done,
jāmet - done,
jāšauj un jāzvana - done.
Paldies komandai. Paldies organizatoriem. Paldies visiem parējiem. Pasākums bija tā vērts ;)
|
