Pasākumam gatavojamies ar dziļu nopietnību, ko atspoguļo 400 priekšsacīkstēs nopelnītie punkti. Tikai Tačkas ir vienā līmenī ar mums, par ko jūtos bezgala lepna.

Nedēļu pirms pasākuma tiek kalibrētas kartes Ozim un buhņītas parējās ekipāžas dalībnieces. Viss notiek! Viss ir labi! Pat lidmašīnas biļetes no Londonas tiek nokārtotas bez īpašas aizķeršanās.

Piektdienas pēcpusdienā 2h lidmašīnā aiziet tinot Videoleģendu un zīmējot kartē. Ap vieniem naktī dabūju savu kādu laiciņu neredzēto auto. Satinu un sazīmēju videoleģendu kartē līdz galam un tad jau var arī iet gulēt. Fotoleģendai nepietiek laika/spēka, kaut arī starta vieta +-zināma - jāpaguļ tak arī nedaudz. Nabaga Elite - viņi tai laikā bija jau gulēt beiguši..

Sestdienas rīts sākas lieliski - pulkstenis vēl nav seši, bet es jau esmu pamodusies! :) Tas ir nesalīdzināms sasniegums salīdzinot ar pagājušo gadu, kad nevienam no modinātājiem mani pamodināt līdz startam neizdevās. Šauju uz Rīgu. Viss joprojām ir super- komanda pilnā sastavā, ekipējumā līdz zobiem un pat diezko nekavē.

Braucot uz Baldoni ekipējums sāk radīt savus zobus. Gunas kompi caur piepīpētāju un 220 ladēt nesanāk un tas nobeidzas visai ātri. Knapi paspējam pārkopēt kartes uz manējo. Nākamā kārta ir labākajam no 2 interneta puļķiem - ievadot pin kodu 3x nepareizi tas sāk jautāt pēc puk koda, kurš tuvākajā laikā pieejams nekļūs. Bet nu tomēr - padsmit minūtes pēc 8iem GPX fails ir veiksmīgi nolādēts un pārkonvertēts uz manam vecajam OZI saprotamu formātu. Arī videoleģendas kilometru atzīmes piefiksētas.

Iepriekšējā vakarā tik daudz reižu skatoties videoleģendu šai brīdī jau zinu to gandrīz no galvas. Galā tiekam bez problēmām. Tur mūs sagaida 2 citas ekipāžas ar tekstu "Kurš tad brauc videoleģendu no starta". Tomēr atbraukšana pa taisno uz leģendas finišu, kaut arī šobrīd atzīta kā patiešām prātīga, nav vainagojusies panākumiem - abas ekipāžas joprojām izmisīgi purvā meklē punktu. Pievienojamies arī mēs un tikai pēc informācijas no orgiem uzzinām, ka būtu jāpabrauc 100m tālāk.

Pēc neliela attāluma veikšanas braukšus un īsas pastaigas kopā ar laptopu (un gps), vienlaikus sīvi cīnoties ar odiem, tiek atrasts Dīķīša punkts. Uz sekundi gan uzpeldēja doma, ka tā bedre punkta dienvidu ceļa pusē ir izbraucama ar Ka lieluma auto, taču drošības dēļ tika fiksi atmesta. Garās zeķes un apmetņi lieti noder aizsargājoties no odiem. Rezultātā viņi mūs uzvar tikai ar nelielu pārsvaru.

Gandrīz raiti, pa ceļam nepacietīgi sēžot astē citai ekipāžai, izbraucam vēl vienu leģendu. Raiti - ņemot vērā, ka stūrmanis ne tikai stūrē, bet arī vienlaicīgi cītīgi cenšas iegūt puļķa puk kodu.

Paņemam vēl vienu orientēšanās punktu. Ķeramies pie nākamās leģendas un tad secinām - āā, bet tak tā Tvaika mašīna un trīsvienības atrādīšana! Piefiksējam vietu netālu no leģendas beigām un dodamies mērīt decibelus. Mūsu ierobežotajam laikam nemaz nepalīdz armijas kolonna, kura pa apvedceļu čunčina uz 40km/h. Bet nu laiks vēl bišku ir - paspēsim.

Un tad, un tad.. un tad auto aizmugurē sāk kaut kas skanēt. Nākas apstāties, lai secinātu, ka plastmasas bamperis ir jocīgā stāvoklī. Nu

- nav jau vitāli svarīgs, tāpēc tiek norauts un iekrauts salonā. Pēc nākamajiem 5 metriem tomēr secinājums, ka labāk nav kļuvis. Un pēc nākamajām vairākām minūtēm ir skaidrs, ka mūsu šī gada pasākums ir beidzies - auto gandrīz nolūzis ritenis. Zvanām orgiem, pavēstām, ka līdz Tvaika mašīnai atlikuši 800m. Pēc orgu novērtējuma tiek secināts, ka trijstūris ir uzlikts izcili, un ka auto ir spējīgs vismaz īsus gabalus veikt atpakaļgaitā.

Sveiciens visām tam ekipāžām, kas garām braucot domāja, ka meitenes pikniko :) . Daļēji jau bij taisnība. Pēc kaudzes apzvanītu evakuatoru komanda ar orgu piesūtītu auto dodas uz Rīgu. Drīz arī klāt ir evakuators, vēl daži orgu pārstāvji, un tad jau Ka ar pēdējiem spēkiem atmuguriski uzripo uz evakuatora.

Šī ir pirmā reize, kad tik laicīgi ierodamies finišā - 4h pirms pašiem orgiem. "Viss notiek," saka orgi. Saules cerīgi piemetina - "Viss notiek UZ LABU". Galu galā labi, ka problēma mūs nepiemeklēja uz 100 apdzenot citu auto uz šosejas.. Kas zina, kā tas būtu beidzies.

Pievienojamies orgu stūrītim un uz finišējušas komandas jautājumu "Šeit ir organizatori vai kā" atbildām ar "Organizatori un Kā".

Padiskutējam par tēmu, vai visu, ko iespējams izdarīt pirms pasākuma, drīkst darīt pirms pasākuma, kurā esam ar visām rokām PAR. Tad jau arī aklās vistiņas, noslēgums, apbalvošana un apsveikumi.

Paldies orgiem, paldies komandai, paldies bez auto palikušo vizinātājiem! Par spīti visam, viss taču notiek uz labu :)