Šoreizi tik tiešām iepriecināja masu spontānais starts. Kaut kā īsi pirms 8 no rīta pie sētas piestāj ekipāžas auto ar pilotu. 8 no rīta nolieku tējas krūzi, pieeju pie mājas lielā datora un skatos, ka uzdevumi ir sākušies. Tā nu stiepjam iekārtas uz auto un vēl pēc 15 minūtēm arī kaut kur sākam kustēties, ja precīzāk, tad uz videoKP. Raiti atradušu, pilots spiež "Uzdevums pabeigts". Brēciens sekoja pēc dažām sekundēm, jo bija atvēries vēl arī daudz vērtīgāks papilduzdevums.

Nākamais punkts izrādās tas, kurš saucas Varkaļu kanāls, paņemam, atzīmējam kartē papildnieku un dodamies uz DA reģionu pa ceļam domājot paķert Lidostas offroad. Skatāmies kartē, laikam no Skultes puses varētu mēģināt. Kā jau ierasts, uz Rīgas-Jūrmalas šosejas VUC vērojam auto, kas ir nostājies tik iemīļotā CP radarotāju vietā. Apspriežam šo faktu visās niansēs, tikai kaut kur jau Rīgas pilsētas teritorijā rodas apskaidrība, ka mums ta vajadzēja TUR iegriezties! Pilots neapjūk, izbraukšot gar viņa darbu pa Stīpnieku ceļu. Veiksmīgi tikuši līdz Skultei, pilots ziņo, ka viņš esot to punktu iedomājies citur, protams, tikai tad, kad ir mēģināts piebraukt precīzi no visām tām pusēm, no kurām nevar! Stunda pa dirsu!

Labi, ja nav, tad nav, nomierināmies un dodamies uz fotoleģendas finišu (visas foto un videolietas jau ir izkostas pirms 2 dienām aptuveni stundas laikā). Protams, tiek laupīts pašas leģendas braukšanas prieks, bet arī teorija datora ekrānā pārmaiņus pēc ir interesanta.

Tālāk gari neizplūdīšu: Tvaikmašīna, Uzvaras līdums (ar mūžīgi aizliedzošu dzelzceļa pārbrauktuvi), pamēģinām leģendu, lai secinātu, ka atkal ar tām viss ir slikti, Olaine, pieOlaine, kur pirms 10 gadiem kūdra dega, Ķekava, Daugmale, Riekstukalns. Vo, pēdējais gan bija interesants. Saņemts uzdevums un secināts, ka visiem te nav ko darīt - piesakot kā brīvprātīgais GPS emulators pašgājējs. Pārējie tiek nosūtīti pakaļ vēl 2 punktiem. Toties orientēšanās karte interesanta - nav mēroga, tā kā biju sagatavojies uz ko grandiozu, tad pareizā mēroga sajūtu ieguvu tikai apejot apkārt visam slēpošanas kompleksam un uzkāpjot pašā kalnā (kam nav galvā, tam ir kājās) pa ceļam vēl netīšām atrodot vienu KP un, protams, to iedurot pilnīgi nepareizā vietā.

Tā nu blandos, bet KP rokā tik viegli nedodas - fig pamanīsi, saslēpti aiz visādiem stumbriem, utml. Tā nu pēc kādas stundas jau zvana un interesējas, vai vēl ilgi, izrādās, ka savējie jau aicina no meža ārā un braukt tālāk. Nosolu 10 minūšu laikā tikt, kas arī veiksmīgi izdodas.

Tālāk: Veceņkapi, celtnieks, Jaunolaine (gribējās jau to A-muzeju paspēt, bet pēc navigācijam laikiem sūdīgi, pietrūkst kādas 3 minūtes), tālāk jau uz savu ciemu - brīvdabas muzeju, bet pa ceļam pilots tomēr nolemj nobraukt gar Diduļmājas garažiņu (A-listes muzejs), izrādās, ka vēl vaļā, fiksi ieskrienam, paķeram jautājumlapas, izdala mums uzlīmītes, 5 minūtes papētām un secinām, ka jābrauc tālāk. Haļava, ser! ;-) Labi, mani izmet netālu no tā brīvdabas muzeja, dodos ar kājām, kamēr atlikusī komandas daļa skrien uz Aspazijas muzeju un pilsētas muzeju.

Kamēr es mierīgi visu esmu savadījis, saskaitījis zāģus nepareizi (man gan liekas, ka pilnīgi pareizi), tikmēr šie jau ar Aspaziju lietas ir nodarījuši un tagad esot pilsētas muzejā. Tā kā WC objektu konsekventa ignorēšana noved pie arvien lielākas vajadzības, nolemju doties uz mājām. Pie ārdurvīm gan secinu, ka atslēgas ta jakas kabatā pie ekipāžas. Bļa. Eju pie kaimiņa, šis laipns, bet es laimīgs. :-D Lai ekonomētu laiku, dodos pretim savējiem, izrādās, ka pilsētas muzejs riktīgi lēnais un esmu jau paspējis iziet cauri visam mežam un savējos satieku pavisam netālu no Lielupes stacijas.

Tālāk jau Sloka, Ložmetējkalns (kurā ierēcam kopā ar orgiem par citu komandu neapturamo vēlmi uzrāpties tornī, lai secinātu, ka tur nevajag), Kalnciema masīvs, Babītes pagasts, un beidzot arī pēc kartes aplūkošanas galējā iekārtā (Nokia telefonā), atrasts ceļš uz Lidostas offroad.

Offroad labs un nolemjam doties ar kājām. Pa ceļam mūs panāk kaut kādi foresteristi. Pilots skrien pa priekšu, bet es vizinos uz pakaļbufera - forši. Vēlāk gan ielaiž arī salonā, bet tikai tāpēc, lai es to buferi nenolaužot. Par to arī paldies. Offroads arī līdz malām piekrāmētam Foresterim ir diezgan pasmags - brīžiem paskrāpē zemi.

Tālākais jau ir kāju un tehnikas jautājums - atpakaļ vairs neved, kā arī Vasa pilsētas atrašanās vieta jau labu laiku iepriekš ir uzminēta.

Ierodamies finišā ar aptuveni 10 minūšu rezervi. Gut!

Reklāma: HP portatīvais dators ar samopal-edition barošanas bloku + HTC

HD2 telefons ar Android (paldies Google un XDAdevelopers foruma

biedriem) un MeowsBox GPS koordinātu raidītāja emulāciju nodrošina nevainojamu orientāciju telpā. Tāpat īpaša pateicība LMT par 5 latīgo internetu ikvienā krūmu pudurī.