Es šoreiz vairāk centīšos iedziļināties emociju aprakstīšanā, uzskaitīt izpildītos uzdevumus būtu gari, grūti un neinteresanti, jo, kā beigās izrādījās, tika izpildīti diezgan daudz.

Jāsāk jau ar to, ka šoreiz mums bija kārtējās izmaiņas sastāvā un ne tikai. Pie stūres sēdēt bija pieaicināts tēls, tautā pazīstams, kā Arks. Tautā pazīstams, bet mūsu ekipāžas lielākajai daļai ne pārāk. Nekas, gan jau būs labi. Un jā, tā kā daudziem zināmais CDT Subaru Forester ir šajos šausmīgajos pasākumos pa pilnībā sabrukušajiem ceļiem nojāts tik tālu, ka tiek izjaukts detaļās, mēs šoreiz braucām ar VAZ 2111, jeb kā mums to labpatikās saukt - lamatu, kaut gan paļurka būtu vēl trāpīgāk. Ļoti ērts auto, kamēr tajā nesēž.

Vadiņu vilkšana, kafijas dzeršana un neliela skrūvēšanās notiek jau pa tumsu pie mana darba, viss strādā, jābrauc. Pulkstenis rāda ap 1:40, atrodamies smalki izķīķerētajā ideālajā starta vietā, bet vispār šī ķīķerēšana tika veikta autortehnikā, tāpēc, lai pēc gada neredzētu tur vēl vismaz 5 ekipāžas (kā šogad novērojām mūsu autortehnikas izmantošanu muzejos), par to sīkāk neklāstīšu. Gaidam. Neskatoties uz to, ka WAPPVS pulkstenis ir redzams, ir grūti nerefrešot ik pēc 10 sekundēm.

Starta uzdevums ir klāt. Kvadrātsakne ne tikai izvilkta, bet arī skaidrs kāpēc, atbilstošais konteksts noteikts (mūsuprāt ne vien Karlsons, bet arī janvāra priekšspēle, jo uzdevums dots, izmantojot identiskas frāzes). Ļoti drudžaini, jautrā odu kompānijā, domājam. Tiek izteikti vismaz 10 varianti, kas tur varētu būt jādara, tsk. Līva kā vienu no pirmajiem min variantu, kurš beigās izrādījās īstais. Šo to pārbaudām, nekas nesanāk. Mājvārdu nav. Ieciklējamies uz dzelzceļiem (konteksts). Kollis uzraksta 6 kombinācijas no 3 bildēm ar dzelzceļu tajās un nolemjam vadīt iekšā. Bet te nu bija, atkal aplauziens - lauciņos var ievadīt tikai vienu ciparu. Uztveram to kā mājienu, diemžēl līdz ar to arī idejas ir apsīkušas. Tviterī jau lasāmi pāris prieka spiedzieni par atrisinātiem uzdevumiem. Kad pagājušas 2.5h, atrodamies jau vells zina kur un nolemjam uzdevumu tālāk nerisināt, jo startēt elitē nav vairs jēgas. Konkurenti tak jau stundu ņemās pa mežiem. Nevarētu teikt, ka mēs nē, jo mājās, kā zināms, nesēdējām, bet piekļuve uzdevumiem, maigi izsakoties, ir diezgan ierobežota. Protams, šis lēmums kuru mēs tā īsti pat nevaram ietekmēt, netiek uztverts miera vējos, domās un vārdos lādam organizatorus, esam tā kā aizvainoti.

Esam nonākuši "Ķekavas aplī" un izlemjam nedaudz pagulēt, bet darīsim to tuvāk Baldonei, jo tur ir observatorija. Pēc mēģinājuma aizmigt sēdus, nolemju iet pastaigāties, to nolemj arī Kollis. Tā kā mums līdzi ir veste un fēnam līdzīgs priekšmets, krustojumā, kurā pa šoseju jābrauc ar 50 un vēl arī ir stopzīme, mums sanāk samērā interesanta pastaiga rītausmā. Himna sešos diemžēl izpaliek, jo pārējie biedri mašīnā ir atslēgušies, bet nekas, mums toties ir strauji bremzējoši autobusi.

Kaut kādā brīdī nosūtīju Ainai, kura te pat Baldonē mīt, lakonisku ziņu "Guli?", kad jau bija apnicis ķēmoties ar līdzīgiem priekšmetiem, atnāca arī atbilde, ka nu jau vairs nē. Nekavējoties bijām klāt un pieprasījām kafiju, kafiju, kafiju un piparmetru tēju. Kad visi BAGI ieradās uz sapulci, CDT centās lieki neuzkavēties, izdzērām dzeramos un metāmies prom. Beidzot bija sajūta, ka kaut kas notiek. Pielējām lamatai bāku līdz aizlūpai un vēl nedaudz pagaidījām dažas minūtes līdz pulkstens sitīs.

Vienā brīdī es sapratu, ka lai nu kas, bet stratēģijas mums nav nekādas. Pakļāvāmies maršrutam un darījām visu ko var izdarīt. Tā kā no rīta bijām smagi piečakarēti, tāda nolemtības sajūta pavadīja vismaz pusi dienu. Pirmajā leģendā ne pārāk veicās. Te gan jāpiebilst, ka raksta galā par leģendām, uz kuru organizatori atsaucas, ir teikts, ka krustojumus, kuri viens otram seko mazāk kā pēc 50m zīmē kā vienu krustojumu, ja organizatoriem ir sava izpratne par to, tad laiks rakstīt pašiem savu rokasgrāmatu. Šis nelaimīgais krustojums, kurš tik ļoti satrauca mūsu stūrmani, ka gandrīz sirdsdrapes vajadzēja (pārējiem), leģendā bija vismaz divreiz un uzzīmēts gan kā viens, gan kā divi krustojumi. Tā ne pārāk labā noskaņojumā pagāja mūsu kontrollaika sākums.

Viss izmainījās, kad devāmies caur mežiem uz kādu orientpunktu. Arks tiešām izrādījās cilvēks-stūre un vadīja lamatu tuvu atļautajam ātrumam ārpus apdzīvotām vietām, filigrāni turoties virs mežvedēju atstātajām risēm smilšainajā ceļā. Vidējais garastāvoklis ievērojami uzlabojās. Pēc tam, kad mūsu pilots ar pārsteigumu konstatēja, ka tā sauktā stāvbremze ir darba kārtībā, garastāvokļa mērītājs jau līdzinājās Autolistes logotipam un nācās nostiprināt smagākos priekšmetus.

Diena pagāja vienos priekos un pienāca vakars, kad jāsaprot, ko ķert un grābt. Atmetam pāris plānotos uzdevumus Olainē un dodamies uz Katlakalnu, lai izpildītu "te un tur". Sākumā nedaudz apstulbstam, šķiet, te kaut kas nav labi ar debespusēm, bet nu ok, varianti ir tikai divi. Diemžēl, brīdī, kad leģenda mūs lepni sāk vest uz Ķekavu un līdz finišam palikušas vien 40 minūtes, griežam apkārt, nekādīgi nedrīkstam kavēt finišu un pirms tam vēl jāapmeklē Karlsons pats, turklāt neviens nevar zināt, kādu sprunguli ritenī mums tur, Ozolnieku ielā 5, bāzīs. Neba jau nu tā vienkārši dos 3000p, tāpēc laiks jārezervē. Mūkusalas aplī iestājas neliela panika - mūsu divi vienā - WI-FI pieejas punkts un Līvas WAPPVS galvenais rīks paziņo, ka ar lādētāja jaudu nepietiek lai šitā te varētu visu dienu darboties un nosprāgst. Viss. Interneta nav un ir atlikušas 15 minūtes, kuru laikā vēl sistēmā jāievada divi samērā svarīgi KP kodi. Līdz Vienības gatvei jautājums jau ir atrisināts un funkcijas pārņem pilota viedtālrunis. Tagad tikai atliek paspēt, rezultātā ierodamies finišā ar ~10 minūšu rezervi, te gan izstrādāts vēl pēdējais joks - finiša KP koordinātas atzīmētas mājai otrā pusē, kur atrodamas vismaz 10 pārģērbšanās kabīnes. Izvietot KP kādā no tām būtu organizatoriem diezgan atbilstoši, kopā ar Calibra ekipāžu pārmeklējam gandrīz visas, līdz man rācijā atskan "IR".

Noslēgumā jāsaka, ka kādas 11 no 18 stundām mēs pilnībā izbaudījām, viss bija lieliski, bet par gala rezultātu gan lielas izredzes nelolojām, jo trasē darbojāmies haotiski. Mums gan bija nedaudz neērti piespiedu kārtā startēt tautas klasē un vēl pie tam tajā uzvarēt, jo vairums sīvo konkurentu tomēr bija pamanījušies ietrāpīt elitē arī šoreiz. Cerams, ka nākamreiz elites klases intelekts tiks pārbaudīts citādākos apstākļos, savādāk "es vairs nespēlējos".

Paldies un vēlreiz DLDzD!

PS. Šoreiz no mums gaidāms arī video. Kaut kad.

Bilžu galerija