|
|
Kā man teica pirms gada pieredzējis autolistes dalībnieks, sacensības sākas ar reglamenta publicēšanu. Vislielākā gatavošanās izvērtās meklējot portatīvu radioaparātu (un tam piemērotas baterijas) un morzes kodu. Mums likās, ka ar morzes koda izdruku no wikipēdijas autolistes pasākumā varētu būt par maz. Tādēļ tika piemeklēti vēl alternatīvi morzes koda ātras nolasīšanas varianti, bet neviens no tiem testējot nelikās ideāls. Bet bijām nodrošinājušies un braucām uz starta vietu.
Komandā šoreiz bez ierastā trijnieka - Andris, Marita, Gints - bija arī ceturtais spēlētājs Ilze. Startā ieradāmies vieni no pirmajiem un vieni no pirmajiem arī startējām. Bet ne cik tālu jau netikām. Pirmo punktu meklējām kapos pie Lielpeitiņiem (netāu no starta pie šosejas). Kamēr meitenes meklēja pareizo atbildi kapos, tikkmēr mēs ar Andri kartē atlikām pārējās dvēselītes (punktus). Ātri mums negāja, jo laptopa internets negāja vispār, bet mobilais internets bija diezgan lēns. Meitenes aizelsušās un noskrējušās jau bija atpakaļ, kad mēs ievadījām pēdējo punktu. Izrādās, ka kapos bija kādas 9 degošas svecītes, bet pareizā atbilde bija meklējama pie kapakmeņa, kur bija desmitā nedegošā svece. Braucam atpakaļ uz starta pusi meklēt uzrakstu mežā. "Sargā savu tēvu zemi" Jau braucot uz turieni nojaušam, kas varētu būt rakstīts. Bet skrienam pārbaudīt. Šoreiz skrienu ar meitenēm. Paskrienam garām punktam, meklējam kautkur daudz tālāk. Andri sasaukt/sazvanīt nevar. Skrienam atpakaļ. Pa ceļam sastopam Enkura Saules. Tās atradušas un tagad mocās ar ievadīšanu. Gan viņu, gan mans minējums bija, ka jāievada simboli, kuri slēpjas zem ? zīmēm. Varianti - ar atsarpēm vai bez, lielie burti vai mazie. Bet mēginājumi tak tikai 3. Mēs bijām izmēģinājuši versiju: "argaavuevuemi", meitenes bija izlietojušas "sargi savu tevu zemi". Pēc nelielas apspriedes nolemjam, ka jasuta SMS orgiem. Meitenēm ir internets, viņas arī nosūta SMS. Mēs jožam atpakaļ uz auto un tā kā mūsu saplānotais maršruts iet gar Ložmetējkalnu, nolemjam iebraukt startāt pie orgiem uzjautāt, kā īsti ir pareizi. Tomēr organizatoru startā vairs nav. Braucam tālāk un pa ceļam saņemam instrukcijas, kā pareizi rīkoties. Ievadam un ir pareizi. Pagajusi tieši viena stunda. Esam paņēmuši tieši 2 punktus. Satriecošs sākums.
Te kļūst skaidrs, ka braucēju klasē vietas mums nedraud. Nolemjam spiest uz domātājiem un taupīt kilometrus. Uz sākuma 20km gan ir nobraukti kādi 2-3 km lieki (ne optimāli), bet nu nekas. Tālāk jau gāja vieglāk un raitāk. Braucam tikai mazus aplīšus, ņemam pa 5 vai 6 dvēselēm uz vēju. Taupam kilometrus, izvēlamies īsākos, bet ne ātrākos ceļus un celiņus cauri mežiem. Pie punktiem piebraucam tikai tik tālu, cik tālu nav žēl skriet ar kājām. Tālākais šķiet bija kādi 700 metri. Nezinu, vai daudz tā sataupījām, bet es lēsu, kā kadi 6km varētu būt noskrieti. Bet tā kā laika mums daudz, varam atļauties māžoties un baudīt zvaigžņoto nakti.
Pēdējais vējš iepūsts purvā - lieliski! Ceļa galā, kur noparkojam savu auto, sastopam vēl vienu ekipāžu (T`Ruba). Kopīgi arī dodamies uz punktu. Pirms tam gan mēs mazliet sataisījāmies, uzvilkām visi gumijniekus, paņēmām kautko ēdamu, sakārtojām rokas navigāciju - uzzinājām geocache koordinātas, lai nebūtu jāiet uz aptuveni ar roku ieliktu punktu kartē. Un tad arī devāmies. Man ļoti patika šī pastaiga, miljons zvaigžņu virs galvas, viegli līgans pamats zem kājām. Atpakaļ nākot pat mazliet aizmigu.
Nu jau vēl tikai jāaizbrauc uz finišu un jāatšifrē dvēselīte. Mūsu iekārtas un daudzie back`up varianti izrādās bezspēcīgi, jo ieraksts šņāc un krāc. Beigu beigās ar visu tiekam galā izmantojot mašīnas radio un šifra lapiņu. Mūsu portatīvo radio ar grozāmo frekvenču uztveršanas skalu nemaz nevarēja uztvert pareizo vilni.
Tad gaidam rezultātus sildoties pie ugunskura un ēdot trīs ēdienus - sautējumu, zupu un sacepumu. Izrādās, ka ja neskrien, tad nakts ir vēsa - satinamies līdzpaņemtajās segās un pat tad mazliet salst.
Tad jau rezultāti un dodamies mājās. Interesanti, ka pilots visvairāk izpildās ar auto (braucot ātrāk nekā atļautu ceļa posms) tieši pirms un pēc sacensībām. Par laimi pārrodoties mājās rīta gaisma vēl nav sākusi aust un varam iet uz pāris stundām pagulēt. Paldies organizatoriem par lieliski zvaigžņoto nakti purvā.
Ar to arī pārstāsts, kā NPK gāja arī beidzas. Tālāk seko personīgas emocijas, ieteikumi un kritika organizatoriem. Esot pie finiša ugunskura mums ar Maritu nepameta sajūta, ka kautkas ar organizāciju nav kārtībā. Vai nu cilvēki sastrīdējušies pirms tam vai kautkas nav izdevies, kā plānots, likās, ka orgiem iekšā ir baigā škrobe. Neviens teikums gan par to neliecināja. Pasākums kā tāds arī bija diezgan viduvējs. Domāšana izpalika. Komandām tika dota tikai neliela brīvība izvēlēties kādā secībā un cik no 10 punktiem braukt, bet tas arī viss. Tāds parasta autoorientēšanās tumsā, bez fiškas. Vīliens nr1.
Cerējām, ka morza būs vismaz būs smukā vietā (purva vidū vai kādā bunkurā), uz kuru jāiet ar pārnēsājamu radio uztvērēju (kāds norādīts reglamentā), jauztver teksts, kas norādīs kur meklēt dvēselīti, tad braukt viņu meklēt - nu te tak varēja uzbūvēt viss kaut ko interesantu. Bet tagad - iebrauc finišā un atšifrē nesakarīgu tekstu (nu ok datumu), ievadi wap un 1000 punkti tavi. Pārāk prasti. Vīliens nr2.
Un kas pats interesantākais, atbraucot mājās ar uzvaru kabatā, nebija prieka par to. Pašam bija sajūta, ka šī uzvara nākusi pārāk viegli, nesaspringstot, gandrīz vai ākstoties. Laikam jau tas, kas nācis bez sviedriem un stresa nav tik vērtīgs. Salīdzot sajūtas pēc šī un iepriekšējā pasākuma varu teikt, ka pēc Karlsona, kur emocijas sita augstu vilni, tas pasākums man sagādāja vairāk gandarījuma, lai arī vietu tur nedabūjām, tikai sodu. Vīliens (par sevi) Nr3.
Gan sacensību laikā, gan pēc tās - domājām, kas ir atrunāts reglamentā un kas nav. Domājām, vai mums piespriedīs sodu par to, ka ejam ar kājām līdz dvēselītei, nevis piebraucam maksimāli tai klāt. Domājām kā orgi uzskata, vai komanda drīkst dalīties, vai par to ir sods. Un ko nozīmē reglamentā minētais 'zvans nepareizajam adresātam'. Un vai atbildes uz jautājumiem var mēģināt uzminēt. Domājām, ko mes atkal busim izdarijusi nepareizi. Bet par laimi šoreiz viss (vismaz cik mēs zinām) bija korekti, orgi pat mums piešķīra 100 punktu bonusu par kļūdas atklāšanu. Prieks.
|
