|
|
Pēdējo reizi nakts pasākumā komanda Calibra.lv 666 startēja savās trešajās sacensībās Autolistē, tālajā 2007.gadā Descentā. Kāpēc nepiedalījāmies nākamajos? Dīvaini sakritību pēc visos sekojošos pasākumos, īsi pirms septembra mums saplīsa mašīna. Šoreiz, lai šāda sakritība neturpinātos, vasaras laikā mūsu mīļā Calibra tika saremontēta pa kārtīgo. Bet še tev deva.. paradokss vai kas, 2 dienas pirms Dvēselītes Calibra atteicās darboties zobsiksnas ščivoks atskrūvējās vaļā, kā rezultātā tika salocīti desmit vārsti. Labi ka ir draugi tika aizlienēta mašīna uz tovakaru Toyota Carina. Pietiks par nepatīkamām lietām, pastāstīsim kā mums gāja. Startējām tādā pašā sastāvā kā Karlsonā. Marika bija pilots un Dvēselīšu meklētājs, Sandra Dvēselīšu meklētājs, bet Es (Artūrs) savā itin pierastajā lomā NaFigēšanā un WAP sistēmas lietu bīdīšanā.
Ierodoties startā Māra mazliet pasmīkņāja par mūsu nosaukumu un mašīnu ar kādu ieradāmies startā. Redz, tālajā 2005.gadā (ja pareizi atceros) Māra ieminējās ka Calibras varētu nosaukt par Toyota Yaris. Šoreiz šāda likteņa ironija gandrīz piepildījās. Reinis novicināja roku, ka starts ir palaists, veru vaļā netu neta nav, braucam no meža laukā, meklēt to.
Esam uz šosejas, kur čum un mudž no ekipāžām. Sazīmējam visus Rīta vēja punktus un mizojam atpakaļ mežā. Šaubas, kā ievadīt pareizos datus nav, tāpēc viss iet gludi. Izdomājam, ka ar Carinu varēsim izbraukt mazu brūnu svītriņu, jo ja jau Calibra to varēja, kāpēc Carina ne? Žēl ka nebija līdzi motorzāģis, jo ceļu šķērsoja brangs koks.. Griežamies atpakaļ (nebija viegli apgriezties, ja abās pusēs grāvji un ceļa platums tikai mazliet platāks par pašu mašīnu). Šeit pazaudējām kādas 40minūtes. Sapratām, ka pirmā vēja atrašanai apmeklēsim minimālo dvēselīšu skaitu.
Vietā, kur atradām pirmo vēju, brīnumainā kārtā bija internets un mašīnai ir pārslodze, kā rezultātā tiek izsisti drošinātāji. Piepīpētājs vairs nestrādā, tas nozīmē ka dators drīz atdos galus. Protams, es jau nebūtu es, ja norakstītu tikai pirmos piecus karšu attēlus un neteiktu to ka jābrauc tālāk pa mežu uz pirmo punktu. Tā arī darījām, protams, internets pazuda atradām punktu vietā kur parādījās internets, un, protams, divām dvēselītēm esam pabraukuši garām. Nu nekas, izdomājam to, ka Dienvidu vējš būs tiem tuvumā, tāpēc atstājam tos uz beigām. Baterija turēs vairs tikai 30min.. štukojam ko darīt. Esam apstājušies, lai izārdītu piepīpētāju un savienotu vadus pa tiešo un brīnums viss strādā. Atkal pazaudētas minūtes, šoreiz 30.
Braucot pēc Dienvidu vēja, izdomājam ka Vakara vēja meklējumam apbrauksim visu lielo riņķi. Lidojam mazliet virs atļautā, skrienam kapos un priecājamies par skaisto, superzvaigžņoto vakaru. Tā vien šķiet ka visas Dvēselītes ir sastājušās virs mūsu galvām. Šajā posmā punkti vācās raiti, izņemot Piņķu tuvumā esošo, kur, protams laicīgi neuzbraucam uz viadukta, aizbraukdami uz Babīti. Ilgi meklējam, kur apgriezties, līdz to atrodam..pie Babītes viadukta. Pazaudēta kārtējā pusstunda.
Vācot pēdējā - Pusnakts vēja Dvēselītes, izdomāju jau laicīgi atvēlēt savas 45 minūtes Autolistes dvēselītes meklējumiem, jo tam jau nu jābūt kam vareni iespaidīgam, salīdzinot ar šo Dvēselīšu meklēšanu, turklāt tur būs jāizmanto Morzes kods. Laicīgi apvācam visus punktus, lai dotos pēc Pusnakts vēja, bet še tev.. jāskrien purvā... turklāt atliktais punkts purvā neko nedod, nevar noteikt pat ļoti aptuvenas koordinātes, jo purvā tomēr noder precīzas koordinātes. Tomēr ne visi zin par kādreiz atradušo slēpni tieši tajā vietā. Izkāpju no mašīnas, līdz kontrollaika beigām palikušas 40minūtes. Skrienu, līdz iekrītu akacī.. labi ka tikai līdz viducim, pats ar saviem spēkiem tiku laukā. Tā nu galīgi slapjš peros pa purvu. Satieku dažus citus meklētājus, kopā tad arī atrodam. Nesos kā traks no purva uz mašīnu. Iekāpju mašīnā, kontrollaiks ir beidzies. Saprotam, ka Autolistes dvēselītes atrašanai izpildāmais uzdevums nav vis tik iespaidīgs. Kā to bijām cerējuši. Iebraucu finišā, divas minūtes pamēģinu saklausīt ziņojumu, kaut ko pierakstu, bet necenšos risināt. Galā nopelnījām 900 soda punktus.
Noslēgumā pasākums mazliet lika vilties, jo sanācatikai viena vienīga braukšana, bez prātošanas. Jau pēc reglamenta sapratu, ka ļoti prāto nevajadzēs un visas cerības tika liktas uz Autolistes dvēselītes atrašamu. Rezultāts tāds kā domāts, ņemot vērā visus apstākļus.
Ieteikums uzrīkot ziemas sacensības!
Paldies par pasākumu, tiekamies maijā!
|
