Labrīt!

Dažas kapeikas no manis par pasākumu „Sprīdītis...”.

Priekšsacīkšu jautājumi, kā parasti, bija pilnīgs murgs. Jautājumā par dažādiem skaitļiem viena no domām bija par golfa pašmasām, motora tilpumiem, jaudām utml (jo pirmie skaitļi atbilda pirmā golfa motora tilpumam un jaudai). Tā kā šo info savākt bija gana grūti, tad atbildes īsti nebija. Jautājumā par CSN zināšanām pilots netīšām piedarbināja laiku un bija spiests atbildēt galīgā laika trūkumā, ko nu atceras. Jautājumā par divburtu kombinācijām mūsu ideja bija, ka tie ir dažādu Eiropas pilsētu kodi, kurus izmanto numurzīmēs, un pretī ir jāraksta atbilstošās valsts kods. Kā izrādījās pēc rezultāta (0 punktu), mēs drusku bijām kļūdījušies.

Tā kā daži komandas locekļi netika, tad es paņēmu līdzi savu 10 gadīgo meitu. Tas bija uzvarošs gājiens, jo vēlāk pasākuma laikā tika nežēlīgi izmantots nepilngadīgu bērnu darbs, stutējot bērnu uz tilta balstiem, laižot lejā visādos caurumos un dzenot iekšā visādās caurtekās. (Tikai nesakiet tiesībsargam, bērnu aizsargātājiem utt)

Uz startu, protams, kavējām, lai gan it kā braucām laicīgi. Starts. Dažas minūtes paiet, kamēr saprot, kā rāda naudas lāžu stāvokli un kas tur vispār notiek. Pirmais punkts – caurteka uz šosejas. Ar ūdeni. Par laimi piebrauc vēl viena komanda, kurā ir veikls dalībnieks, kurš ielien tanī caurtekā kaut kā līku loču un nobildē „prizmu”. Pārbildējam kodus no viņa tabletes, braucam tālāk. Nākošais kontrolpunkts – tilts. Tad konstatējām, ka Ulmaņa muzejs „Pikšas” ir tepat netālu. Tā kā iepriekšējā dienā tika meklēts, kādi muzeji varētu būt, tad šis tika likts kā viens no kandidātiem. Izvēlamies muzeju – bingo! – laižam uz Pikšām. Pikšās gadās Sagadīšanās – zinu, zinu, dalībniekiem pašiem jārūpējas par Negadīšanos – piebrauc vesels lielais tūristu autobuss ar represētiem pensionāriem no Rīgas. Izstaigājam vienu māju, izstaigājam otru māju, bet pensionāri kā liela grupa stāv priekšā Ulmaņa gaitām un nekustas ne par kapeiku, jo muzeja saimnieks gari un plaši stāsta par Ulmaņa dzīvi un ir ticis jau līdz 1920 gadam. Skaidrs, ka tas vēl uz stundu. Bet pie daļas atbilžu mēs klāt netiekam, jo negribas pensionārus dikti grūstīt. Sabakstām atbildēs, ko zinām, minam, ko nezinām, laižam tālāk (es vēl joprojām mokos ar jautājumu „Kurā kamerā sēdēja Ulmanis?”). Tad jau bija raibā rindā naudas lādes. Esam Tērvetē. Domāju, ka būs Tērvetes muzejs, bet izrādījās grāmatu draugu muzejs. Tur mums atkal ir Sagadīšanās, jo taisni piebrauc lielais tūristu autobuss ar Aspazijām. Atkal ņemamies uz dullo. Kļūst skaidrs, ka muzejos organizatori ir speciāli sagādājuši lielos tūristu autobusus ar interesentiem, kas speciāli aizsedz stendus, kuros ir pareizās atbildes.

Skatāmies – dod specuzdevumu. Braucam. Jāsameklē p vērtība. Atrodam pils parkā strūklaku, bet tur nekāda p nav, ir tikai pilnīgs pī, kas noteikti nav nedz 1,9m, nedz 2,3m. Kādu gabalu tālāk krūmos tiek atrasts aprūsējis p. Vadam iekšā laižam tālāk. Pēc brīža ir Lutausis. 3 punktus paņemam, ceturtais ūdenī. Skaidrs, ka mēs esam par tizlu, tad nu netērējam laiku, bet vadām iekšā trīs punktus un laižam tālāk. Pulkstenis jau 15:00, muzeji ciet. Pamēģinām muzeju apgūt virtuāli – izrādās var, jo „kodu prizmas” muzejos nav. Tad nu visus muzejus apgūstam. Pēc tam rezultātos redzam, ka esam lieli speciālisti arī medicīnā un visās citās jomās, jo rezultāti ir gana ok. Vienā specpunktā savā starpā diskutējām, vai puslauzts dzirnavu spārns skaitās, bet beigās pēc rezultātiem izskatās, ka bijām izvēlējušies pareizo variantu.

Vakarā vēl laiks ir, paņemam vienu leģendu. Leģendu braukt viegli, jo kādas 3 ekipāžas pirms mums ir izarušas tādas pēdas, ka mums pat leģendu īsti nevajag. Leģendas finišs ir vietā, kuru es atceros pēc vienas leģendas, kura bija 2003. vai 2004. gada pasākumā (kad nu tur pasākums bija tanī galā). Jābrauc no šosejas nost pļavā un krūmos, pa celiņu lejā, pāri aizaugušam tiltiņam un tad tālāk pēc 100 metriem iznāk atpakaļ uz šosejas. Gribam vēl ņemt vienu lādi, bet kamēr kasāmies – lāde pazūd. Nu tad braucam uz finišu. Labi vien ir, ka tā, jo finišējam 10 minūtes pirms kontrollaika. Būtu ņēmuši lādi – būtu dikti jāsteidzas un varbūt pat nebūtu paspējuši. Tad jau zupa un apalvošana. Rezultāts – 3. vieta. Ir ļoti ok. Kūku mīkla man, šampanietis pilotam (lai var ieraut drosmei pirms sēsties pie stūres).

Secinājumi.

1. Tās divas kartes bija baigi labās. Īpaši laba bija tā, kur norādīti punktu aptuvenie atrašanās rajoni – varēja eleganti saplānot maršrutu.
2. Pēc pirmajiem 3 punktiem tā kā saškrobojāmies, ka visi punkti zem/uz tiltiem, bet pēc tam padomājām, ka tas ir baigi labi, jo dod lielu pārliecību, ka punktu varēs viegli atrast.
3. Lādes punktu maiņa pēc sinusoīdas ir ļoti laba, jo dod daudz laika ievadīt labu rezultātu. (Ja būtu lineāra maiņa, būtu tizlāk).
4. Pēc kāda 5. punkta ievēroju, ka sistēma dod arī punkta atrašanās vietu kartē, kas arī super atvieglo punktu atrašanu.
5. Leģenda bija stipri viegli braucama bez kaut kādām padalām – tas priecēja.

Īsāk sakot, šī gada pasākums bija taisni piemērots mūsu intelekta līmenim un lietas gāja ļoti viegli un gludi. Esmu dikti apmierināts. Citus gadus paliek slikta pēcgarša, ja kādu punktu nespēj stundu atrast utml, šogad tādu problēmu nebija.

Ģirts no
Ģirts un kompānija