Ir piektdienas vakars, pulkstenis tuvojas sešiem, un trīs no četriem komandas wAlts dalībniekiem steidz beigt darbu, lai dotos Ķeguma virzienā. Papildinām pārtikas krājumus (nevar jau zināt, kad no tā meža būs lemts laukā tikt...), ievērtējam pāris apbraucamos ceļus Pļavniekos un aiz Ulbrokas, ka arī veicam pieklājības vizīti pie CP. Šoreiz gan nekas laikam nav sagrēkots, jo standarta jautājumiem (vadītāja apliecība un auto reģistrācijas apliecība) seko diezgan savdabīgs Kurš tad jums te mācās? tas dēļ M zīmēm... Pēc brīža jau atkal ripinām tālāk.
Satiksme Daugavpils virzienā ir vidēji intensīva, pamazām sāk krēslot un te jau arī klāt Ķegums. DUS Astarte paredzēts savākt ceturto kolēģi. Ievērtējam arī WC un konstatējam, ka kopš pavasara nekas īpašs nav mainījies...
Pārbraucam pāri HES dambim un pēc brīža jau esam Oškroga pagalmā. Tur no Māras saņemam pirmos norādījumus parkoties un iet ņammāt, kas arī tiek izveikts. Tauta pamazām sāk vākties kopā, apkārt jau redzētas sejas un redzēti auto. Lasām nolikumu un konstatējam, ka prognozes par sacensību uzdevumiem ir izrādījušās visnotaļ precīzas. Vēl pēc maza laiciņa esam tikuši pie leģendas pārbraucienam uz pirmo startu un SportIdent kartiņas.
Sākam kā 21ie. Abi stūrmaņi pēc leģendas jau ir izpīpējuši, kur meklējams starts, līdz ar to braukšana pa maršrutu ir tikai tāda formalitāte. Jāsaka, ka starta vieta ir visnotaļ akmeņains pleķītis ceļa malā pret auto apakšu dzirdami trokšņi, kādus turpmāk būs jāklausās visu vakaru...
Pirmajā posmā dodamies iekšā visai braši sameklējam pirmo kontrolpunktu, atzīmējamies un sākam domāt, kā rīkoties tālāk braukt tālāk pa meža celiņu vai griezties atpakaļ. Velkam tālāk. Kā tālāk izrādījās, tas nebija pareizais lēmums... Uz priekšu iet visai lēni, piedevām te ir pastrādājuši ceļinieki apvidus vairs īpaši nelīdzinās kartei. Var teikt, ka orientācija vairs nav 100%. Vienīgais mierinājums, ka lielajam ceļam pašaut garām nez vai ir iespējams. Priekšā kaut kas atspīd... Ceļa malā uzlikts 3stūris, tam blakus kāds signalizē ar lukturīti. Konkurenti no calibra.lv! Izrādas, ka jamējie griezuši pa labi, iekšā mežā, un tur arī palikuši... Ar stumšanu te nav līdzams, par laimi, ir arī trose, kura tiek likta lietā.
Jūtam, ka pirmā posma laika rezerves ir iztērētas un maucam uz finišu (kurš arī vēl ir jāatrod). Mazliet pietrūkst... Mazliet, kādas 3 minūtes. Veicam paredzētās formalitātes, pētām jauno karti, kā arī auto apakšu izpūtējs vēl ir savā vietā... Otrajā posmā atkal fēleris lidojam garām kontrolpunktam, bet izlemjam, ka ņemsim to atceļā. Tā arī būtu darījuši, tikai tad jamējais vairs nav ņemams... Nākošo ciklu gaidīt nav laika... Toties ieekonomējam laiku, kā domājām, priekš trešā posma. Piebraucam pie starta un... tiekam nolikti maliņā esot jāgaida. Njā... Garām aizrūcina subars, tad vēl citi... Beidzot startējam arī mēs.
Pēdējo posmu nobraucam vienkārši ideāli paņemam visus 3 kontrolpunktus un arī iekļaujamies laikā. Arī no baļķu tiltiņa pie kontrolpunkta neizdodas novelties. Jā, redz ko nozīmē mācīties no savām kļūdām... Uz ceļa starp Oškrogu un Tomi kāds paņēmis uz izbrīnu minkānu L Guļ ka dzīvs, tikai nekustas... Finišējam un griežam riņķī. Oškroga virtuve jorojām strādā, citi dūšīgi stūķē vaigos, bet mums jau ir gana sildāmies ar tēju. Dzirdam, ka #23 esot kaut kur iestrēguši. Aiz loga pazib Māras mitsuks vai nu dodas glābt kādu, vai arī novākt kontrolpunktus.
Nav īsti skaidrs, ko darīt. Ēst vairs negribas, gulēt gan gribas, rezultātu vēl nav, skaidrības, ko darīt, arī... Izfunktierējam, ka brauksim mājās. Jau rullējam ārā no pagalma, kad mūs apstādina calibra.lv, pateicas par izvilkšanu un piedāvā iebaudīt ko stiprāku... Paliekam. Te klāt arī Māra. Ejam runāties, kas un kā. Ieteikumu neesot. Nu ko, tad ar labvakaru un līdz citai reizei.
Minkāns starp Oškrogu un Tomi jau pārvērties maltajā gaļā...Ap četriem esam Rīgā, mazliet pēc pieciem Cēsīs...
P.S. Tomes pusē ceļi klāti ar speciālu RUPJO granti frakcijas maksimālais izmērs vismaz 10cm.
P.P.S. Tomes pusē septembra beigās naktī ir MIGLA.
P.P.P.S. Auto salauzt neizdevās.
|