Tikai nedaudz esmu attapies no smagākās nedēļas nogales pēdējā atmiņas apgabala laikā. Kā jau subjektā minēts tas bija Autolistes AutoChase eVocation, uz kuru gaidījām jau kopš novembra ‘07, kad tika izsludināts pasākuma datums. Nu, ko - laiks skrēja vēja spārniem un šekur rekur 24. maijs klāt. Pirms tam dažādi šoka elementi, bet visā visumā gaidījām starta stundas gandrīz vai trīcot. Runājot par pašu pasākuma pirmsorganizāciju, visi dalībnieki varēja pieteikties/dalīties trīs klasēs - Ultras, Elites un Tautas klasēs. Mēs kā jau pieredzējuši būdami, ķērām uzreiz to krutāko - Ultra klasi. Pieteicāmies, iemaksājām, pildījām visādus organizatoru norādījumus un gaidījām, kas nu būs. Pirmais šoks bija tas, ka paziņoja Ultra klases starta laikus: 23: maijs 0:00 un 18 stundas no vietas gāziens. Uij, sabijāmies - bet ko nu vairs. Jāņemās, jādarās jāfīrējās.

Piektdiena - 23.maijs - klāt. Pusdien’slaikā jau notiņos no darba. Sāku ķimerēties ap auto. Pielīmēju atpakaļskata spoguli, kuru sekmīgi viena dāma nolauza braucienā uz/no Enrique koncertu. :) Restorēju jau ilgspēlējošo 220V pārveidotāju, kurš jau kādu laiciņu dzīvojās pa manas Calibras spārna iekšpusi. Autiņā uzstādu vēl CDMA WiFi rūteri, lai internets būtu vislaik un ap 20:40 izbraucu no natīvā Iļģuciema, lai pa ceļam savāktu Lauru un dotos tālāk pie Uģa. Pie Uģa obzervējam, ka pirmais šīvakara kvests ir pa īsāko auto izbraucamo ceļu paspēt uz RIMI līdz plkst. 22:00. Uzminiet kapēc. Nu, pareizi taču. Pasākuma finišā parasti konsumējam kaut ko spēcīgu, lai vieglāk sagremot dienu un attiecīgi labos/sliktos rezultātus.

Pirmo kvestu izpildam. Sākam pētīt Autolistes interneta vietni. Ieraugam, ka nupat ir publicēti vēl dažādi sacensībām vajadzīgi dokumenti. Nodomājam: “Ehh - nabaga Elite un Tauta, tie pamodīsies no rīta - autiņos iekšā un prom - par šito visu uzzinās tikai startā. :)”. Izrakņājam Uģa dzīvokli, atrodam printeri un vajadzīgos dokumentus izdrukājam. Ap plkst. 11:00 saņemam SMS, ka starts pārcelts pa vienu stundu uz priekšu. Baaa… Vēl jāmocās. Sākam aiz garlaicības ievadīt Google Earth’ā visu KP koordinātas un priecājamies, kā smuki Ērgļu rajons noklāts ar Placemārkiem beigās. Tuvojas 1:00 - sākam krāmēties un caur Nesti uz Ķengaraga Cietvielu Institūtu, kur paredzēta starta vieta Ultra klasei. Ierodamies laicīgi, pat nedaudz pirms atļautā laika. Nekas. Saprotam, ka visi stāv, tusē un gaida organizatoru starta pistoles blīkšķi. Pēc pusstundas saprotam, ka starts varētu būt tikai ap 2:30. Nice. Vēl pamocamies. Organizatoru pārstāvji sāk dalīt bezmaksas enerģijas dzērienus. Patīkami. Baudam Tiger’us un sēžam draugos. :) Aiz aizmāršības nosēdinām notebuku un pie nākamās ielādes saprotam, ka visi Googl’ē ievadītie KP ir zuduši. NJerrr…. Dusma mani pārņem, pašam uz sevi gal’nais… grr.. Nekas, savadīsim pa jaunu. Kaut kā tur dirnot un pusguļus lietojot visādas šokolādes un kolas sagaidam startu.

Nakts jau tāda veca - sāk aust saule. Peizāžnieks jau pārākais braucot pa Rīga - Daugavpils “bāni”. “Bāne” top - remonti no vienas vietas, attiecīgi arī luksafori. Garām pavelk foresteris, neatminos komandas nosaukumu, bet viens no dalībniekiem tajā ir vecais, labais Kollis. Sēžam astē - garām pazib pāris sarkanā krāsā spīdoši luksafori - pabrīnamies, ko nu? - Da neko - maucam tik. Tā daram. Sākam Googles Ērthā pētīt vietas, kur jābrauc, apvienojumā ar JS Baltiju izsecinām, ka pirmais mūsu KP varētu būt LEG-TUKSNESIS. Aiziet. Izbraucam, ievadam sistēmā visus datus, apmierināti kā ziloņi braucam tālāk uz Aizkraukles karjeru. Pirmais joks, kuru Autoliste noteikti, ka vēlējās izstrādāt bija sajaukt dalībniekiem galvu. Vienā aplī ceļa zīme “Aizkraukles karjers” - pa labi. Bet navigācijā skaidri un gaiši redzams, ka pa kreisi. Hahaa.. nodomājam, nekā nebūs - maucam “po priboram”. Sekmīgi. Pēc tam iegūstam LEG-PAX-VOBISCUM Kontrolpunktu - tur bildītes jāmeklē leģendu braucot. Tad pieķeramies Kājnieku Orientēšanās uzdevumam. Šis gan bija jaunums šāda veida pasākumos. Iedod karti, kurā ir tikai atzīmēti punkti uz kartes un mērogs. Karte parastā, kurā atzīmēti meži, pļavas, grāvji un kalni. Tikai pēc tiem arī jāorientējas. Maucam - ilgi maucam. Beigās tomēr izstaigājam tos kvadrātkilometrus. :) Blonde paranoia vēl mums sniedz taksometra pakalpojumus. Paldies, dāmām! Pēc nostaigāšanās nu galīgi esam autā vēl tā nakts vislaik sēž uz kakla un žņaudz ar mīkstu spilvenu. :)

Skatāmies, ka jāpaspēj uz Regularitāti, uz kuru pirms sacensībām vajadzēja pieteikties. Paspējam, pat pārāk, jo izrādās, ka arī tā ir pārcelta pa 1h uz priekšu. SMS esam saņēmuši, tikai Uģis pusmiegā SMSa saturu pilnībā nav piefiksējis. Nekas, saprotam, ka vēl varam savākt vienu KP pašā Koknesē, kur jāatrod wallpapera cienīgs skats uz Kokneses luterāņu baznīcu un tur arī tad būšot KP. Braucam, atrodam, savācam, paspējam atpakaļ. Startējam regularitātē - pirmajā līkumā gandrīz pārlaužam Calibru uz pusēm. :) Pirmajā tiesnešu vietā nolaižam lažu. Bet pārējos punktos savācamies it kā. Gāziens labs sanāca. Laura pēc finiša uzreiz prasījās ārā no auto. :)

Pēc tam skatāmies, ka varētu pamēģināt joku ar īsāko ceļu. Ok, saliekam koordinātas Gūglē un skaldam prom, gabals baigais, pa ceļam vēl Ķegumā vienu leģendu izbraucam un kārtīgi noskalojam Calibras apakšu izmaucot cauri tunelim, kuru okupējusi upe. :) Tur arī tunelī bija KP, protams. Turpinām ceļu uz nākamajiem KP, sasniedzam Velnakmeni, nofočējam odometru kopā ar KP atrasto kartiņu, sakabinam JSBaltijā īsāko ceļu uz Naružas tiltu, nopriecājamies un startējam. Uģim nevajadzēja piesaukt Hansalīzinga pasākumu, kurā viņš bija uzķēries uz īsākā ceļa joku. Arī mēs uzķērāmies. Iejaucāmies vienā meža celiņā, kurš skaisti līkumoja, pa biezu mežu, bet beigās, nelielā paugurā, pārvērtās par kārtīgu traktoristu ceļu. Uzsēdāmies, nu tā, ka riteņi pa diagonāli tam trakajam sinhro 4×4 smuki riņķo un neko nedara. Tobiš uz punča palikām :) Nu, ko.. par laimi tas posms bija ~100m garš, bet nu virziens tikai viens - uz priekšu augšā kalnā. Atpakaļ jau vairs netikt. Apgriešanās iespējas - nekādas. Vēl viens fakts, kas mūs priecēja bija tas, ka trakā ceļa posma galā bija saimniecība, kurai pie mājām stāvēja kaut kāda paskata džips un sētā bija novērojamas arī pāris lāpstas. Daudz nedomājot devāmies ciemos. Izpētot mājas reakciju uz klauvēšanu - sapratām, ka ēkā tikai bērni palikuši - pieaugušie laikam uz vietējo bodi aizskrējuši vai kaut kā tā. Nekas - aizņemos lāpstu un dodos atpakaļ pie jautra paskata Uģa un pie tāda paša paskata kūpošas Calibras, kura izrāda savu nepatiku par jau pārvarēto posmu ar smirdīgiem ferrodo dūmiem (sajūgs smaidīgs palika. :) ). Sākam rakt - izrokam ar’.. prieks un laime pārņem mūs - salecam atpakaļ autiņā, atdodam lāpstu un turpinām ceļu, nu jau ar slīdošu sajūgu. Ierodamies pie Naružas tilta, izpētam tur visu ko vien var izpētīt - bet tā arī KP neatrodam, saskumstam. Atgriežamies pie auto, a’ tur govju ganībiņas turpatās. Gotiņas ar bullīšiem sanākuši pas’tīties, kas tie tādi sabraukuši rakstītām lapiņām. Vienam bullītim galīgi neinteresēja mūsu ciemošanās - viņam aktuālākas bija divju gotiņu pakaļiņas, kuras viņš uzreiz iesāka iekarot. Laktācijas perioda pirmajā fāzē gotiņām paslīdēja kājas un visa tā uzparikte uzgāzās uz elektriskā gana, tam ļoti ātri sekoja skaļš Uģa teikums: “Ārā ir!!!” Fiksi salecam autiņā - pēc tam ieraugam, ka Laura vēl Calibras priekšā cenšas mūs pierunāt palaist viņu autiņā. Beigās vienojamies, ka Uģis izkāps un palaidīs Lauru iekšā. Visi mēs kā tādi pilsētnieki nobijušies no govīm.. phee… Nekas. Pīpinādami un ūjinādami tiekam ar Calibru cauri govju baram. Pie nelielas sirds nomierināšanās zvanam Enj - Sak’ kur ta’ tas KP ira? - Šis ar nopietnu balsi - skataties reglamentā - tur ir mainītas koordinātis. Šaise - točna. Nekas, nav tālu. Tepat aiz stūra - savācam, iekniedējam un pieslēdzamies waperim. Savadam datus - bet rokas paslīdēšanas rezultātā noslēdzam pirmo KP neievadot tajā odometra rādījumu. Nekas - mums jau bildē tas viss ir. Turpinām - nākamais KP atkal pa īsāko ceļu - Zaibis Zaubē. Šoreiz sakam JS’am, lai netaisa tik ĪSU to ceļu. :) Normāli savācam punktu. Sajūgs vairs neslīd - atkal man patīk Opelis.

Pēc visa spriežot mēs varam savākt vēl divus KP līdz finišam - tā arī darām. Savācam Dinozaura skeletu - interesants KP bija, paldies, orgiem. Un tad vēl apmeklējam vietējo pamesto kultūras namu. Tajā atrodoties pārņem tāda interesanta sajūta - nez, bet kaut kas tajā visā ir, ja Tu pa logu ieskatoties redzi skatuvi, tajā vēl karājas izžāvētas drēbes, blakus vēl krāsniņa tāda tīri friša. Nu, laikam viss - jāizdomā Ultras Sekvences vārdi un jāfinišē. Sekvence ir tāds joks, ka mums ir doti divi vārdi - nu pilnīgākais burtu randoma savārstījums - piemēram Sdifjkvkla lavlksk. Un dienas laikā savācām divdaļīgu slepeno kodu. 4-9 8-15 vai kaut kā tmldz. Uzdevumu saprotam tā, ka ir jāizsvītro norādītie burti, neskaitot astarpi un jāievada sistēmā. Svītrojam kā gribam - sistēma nepieņem. Nu cik saprotam mums ir jāizsvītro 4.8.9 un 15 simbols. Izsvītrojam nepieņam - mēģinām visādus algoritmus - nesanāk - braucam uz finišu. Finišā dzirdam, ka citai ekipāžai tieši šādi rīkojoties viss ir izdevies - jūtamies apbižoti. :(

Nododam visas kartes, saprotam, ka šeit mums būs garlaicīgi, esam nenormāli noguruši un aiziet maucam mājās. Tieši pie iebraukšanas atkal natīvajā Iļģuciemā saņemam SMS, ka pirmie rezultātu dati publicēti. Ieskrienam dzīvoklī - 4400 punkti.. Hmm.. kas tas ir hvz.. daudz maz.. nez.. Nākamajā vakarā saprotam, ka esam palikuši pēdējie Ultra klasē, un ka mums nav ieskaitīta bilde, kuru fočējām ar odometru, bet neievadījām sistēmā. Tad priekš kam vajadzēja fočēt? Un ka vienu uzdevuma ID esam laikam ievadījuši nepareizi. Un Sekvence arī protams nav pareiza. Un izrādās, ka arī tas kas bija nosaukts kā obligāti izpildāms - nemaz nav tik obligāts - sajauca manu viedokli par vārdu obligāts. Hmm.. Nu tas tādai nelielai kritikai arī. Tātad - Ultra, Elite un Tautas klases atšķīrās tikai ar to, ka bija Ultrai starts iepriekšējā naktī un Ultrai ar Eliti bija obligātie kvesti, kuri nemaz tik obligāti nebija. NJa.

Visā visumā pasākuma saturs, punkti un uzdevumi bija ļoti labi. Vēl viens novērojums - nekad nebiju redzējis, ka cilvēks šādi var migt ciet - Uģis: “Pēc 300 metriem pa labi” un klakt galva nokarājas, “Uģīī.. kur jābrauc; Pa kreisi” Klakt atkal deguns jau knābā space taustiņu. Šausmas, nabadziņš…

“Calibra.lv 1″ komanda šādā sastāvā vairs nekur nepiedalīsies - gaidīet mūs jaunā izskatā, sastāvā un kvalitātē! :)

Sincerely ACID|BURN