Piedalīšanās šajā pasākumā nāca ar mokām, Agnese (Calibra) īsti negribēja laikam braukt, jo visu laiku niķojās, apskate bija beigusies, un bijām jau sarunājuši citu transportlīdzekli, bet ceturtdienas vakarā sadabūjām Agnesei detaļas, kuras vajadzēja vēl nomainīt. Pati gāju pie viņas un remontēju :), rezultātā piektdien dabūta pagaidu apskate, ar kuru, ja valsts atļauj, tad arī Autoliste ļaujot piedalīties.

Veiksmīgi sanāca arī fakts, ka šoreiz arī pasākums norisinājās mammas māju tuvumā, attiecīgi jauno paaudzi vajadzēja iepriekšējā vakarā nogādāt pie vietas. Pirms izbraukšanas no pilsētas savilkām visus nepieciešamos dokumentus dalībai, cik nu uz to brīdi bija pieejami. Aizbraucot līdz laukiem, nakti tā arī negulējām jo gatavojām pieejamās koordinātes uz kartes (tas lieti noderēja pasākuma gaitā). Pret rīta pusi vairāk arī nebija ko darīt, gulēt iet uz pusstundu arī nekādas jēgas... pēkšņi saņēmām sms, ka starts nobīdās par 1 stundu... tātad jāgaida vēl par vienu stundu ilgāk... bet nevarējām sagaidīt un braucām tāpat kā bijām izplānojuši, un uz vietas mazliet pagaidījām...

Pamatīgu stresu dabūju pirms starta, kad pieslēdzām datoru, mana superīgā Agnese atkal sāka niķoties, akumulatora lampiņa atkal sāka gailot panelī..... tas tikai nozīmēt varēja vienu... arī otrs akumulators situāciju neglābs.. līdz galam netiksim.... pirmās stundas manas iekšas trīcēja pamatīgā adrenalīna sulā... Rezultātā, lai gan startā piereģistrējām datoru un GPS, reāli to nemaz neizmantojām... BET mašīnas gļuku piefiksēju, bet labot nevarēju, jo piepīpējamais kontakts izrādījās sabojājies...

Iziedami dažādus uzdevumus, nonācām pie Skrīveru dendrārija. Tā arī neatrazdami vecās pils īsto vietu, ņēmām skriet pa visām iespējamajām takām un meklēt nepieciešamo koku nosaukumus. Man vismaz liekas, ka tika izskrietas visas takas un apskatīti visi koki, kuri bija atzīmēti ar plāksnīti. Sākumā, kad ieraudzīju logaritmiskos uzdevumus, sabijos, bet tad atcerējos, ka logaritmi bija easy peasy, un uzdevuma būtību sapratu. Pa dendrāriju skrējām divatā, katrs pa savām takām. Sieviešu kārtas pārstāve palika pie auto un ņēma to remontēt. Sākumā atradām visus kokus, kuriem nosaukums bija minēts kvestkartē. Tad izrēķināts tika tas, kādu numuru plāksnītes bija jāatrod! Varianti nebija daudz: 2, 4, 8, 16, 32, 64, 128 un 256! Un tad nu mēs meklējām līdz arī atradām. Pēdējais numurs 16, nenāca tik viegli, bet, apskatot pēdējo neapskatīto koku, to arī dabūjām. Nu viss it kā bijā kārtībā, bet tad pēkšņi atcerējos, ka vajag izkniebties un ID pierakstīt, bet tā uzdevumu tāpat neieskaitītu... Tad nu nāca palīgā vietējo iedzīvotāju palīdzība. Piegājuši klāt, prasījām, kur atrodas vecā pils, viņi atbildēja - mums jau ir apnicis, cik var prasīt? :D Tad nu mums norādīja, kur ir tā ala. Ielīdām iekšā, neko neredzējām - tumš kā ellē! Paņēmām un izvilkām ārā to punktu, pierakstījām visu, kas jāpieraksta un devāmies uz mašīnu.

Braucot pie Kažociņa kapiem, vietējais Lielcauņu saimnieks nāca bargi lamāties, jo mēs esot iebraukuši privātīpašumā, bet kad atvainojāmies, tad arī parādīja, kā nokļūt līdz attiecīgajai vietai. Meklējot māju ar skatuvi, pamatīgi sakasījāmies savā starpā, jo nebija precīzi atliktas koordinātes, kā rezultātā izvizinājāmies pa pagalmiem, izpētījām zirgu uz ceļa vidus :) labi ka neiespēra garām braucot :).

Vislielākā mūsu šī pasākuma kļūda bija regularitāte, pirmais jau tas, ka no kavējām startu, piebraucām no nepareizās grāvja puses, nebija mistiskā kārtā izdrukāta Regular Crap leģenda, nebija sataisīta formuliņa laika aprēķināšanai, starts nobīdījās gandrīz par veselu stundu, leģenda izrādījās ļoooti gara un laikietilpīga, šī kļūda mums maksāja nokavētu kontrollaiku :(

Vislielākā nepatika no organizatoru puses bija tā, ka netika izklāstīts vārda "OBLIGĀTI" nozīme!! Dēļ šā vārda mēs arī nokavējām finišu!! Nebija arī nekādas norādes par to, ja kāda kvesta nosacījums – vismaz divas līnijas, utml – netiek izpildīts. Jo izsecinājām, ka ja jābūt, tātad jābūt. Neinteresanti šoreiz bija muzejos, kur visi muzeja darbinieki ar visām varītēm gribēja teikt priekšā. Vienā no muzejiem jau iepriekš pateicām, lai neko nesaka un tika sameklētas visas atbildes.

Prieks bija par to, ka daudzasvietas bija zināmas un viegli pieejamas. Priecēja arī orientēšanās iemaņu pielietojuma iespējas līnijKP atrašanā. Līnija JauJau bija vnk ideāla :) Īsāk sakot līnijas rullēja, būtu bijis laiks, būtu izgājuši arī ceturto līniju, bet to, ka nepieciešamas ir tikai vismaz divas līnijas, lai kvests būtu pabeigts, pamanījām tikai tad, kad bijām izgājuši trešo līniju. Milzīgs prieks bija par to, ka spējām savākt tik daudz punktu, kaut arī par laika kavējumu visu mums arī atņēma :)

Traucēja fakts, ka WAP un vispār telefona sakariem vismaz pusē no ceļa nebija pārklājuma.. šis arī bija iemesls kāpēc nepaspējām iziet Autolistes kvestu, jo iebraucām kārtējā nezonā.. bet visādi citādi WAP sistēma vienkārši ierullēja! Re5peCt!

Jau uz finišu braucot - laiks kavējās, bet te, pēkšņi riepa sprāgst - 15min zaudētas, jeb 900 punkti.

Atpakaļceļā uz mājām nākamajā vakarā priecēja ceļu policijas neviltotā uzmanība :) , laikam piesaistīja viņus mūsu mašīnas izskats un skaņa :D, cik man bija beidzot priecīga seja, kad tas policītis novēlēja man laimīgu ceļu un palika šausmīgi neapmierināts, ka nebija pie kā piesieties :)

Secinājumi: pasākums kārtējo reizi ir superīgi noorganizēts :) gaidīsim ar nepacietību nākamo, un solāmies nepārcensties :D:D

P.S. Paņēmām DNS paraugus no dinozaura skeleta, lai veiktu analīzes un aprēķinus, kas varētu noderēt mūsu meklējumos :)

Ar cieņu,
Xelluc
calibra.lv 666