Paldies par pasākumu, ierindojams starp labākajiem, bet tā jau tam jābūt - ar katru gadu labāk!

Ekipāža: Enkura Taksometru Parks, sastāvs divi Edgari.

Dienas sākums daudzsološs - viens Edgars no rīta pēc 7 lido uz Pūri pēc plūmju stādiem, kas jāsastāda (pēdējais laiks, kad vēl ieteicams ko stādīt bij). Otrs no rīta liek punktus diennakts sacensībām (tur kur skrien, peld un ar vellapēdāmm brauc). Rezultātā ap 19 Ikšķilē tiekas divi Edgari, manāmi negatavi. Sagatavojamies, izliekam visu ko nevajag, paņemam visu ko vajag. Te seko labākais - Edgars iztīra maku, atstājot karti un naudu degvielai un tehniski pasi! Beigās vēl viena diskusija - vai vajag braukt ar GPS, varbūt nē, jo karte tiek solīta. Arguments atradodas, braucam tā kā vairums konkurentu.

Tālāk jau seko zināmais - braucam, benzīntanks, tiek atrasts starts, kur CDT visiem rāda uguntiņu un Kollis dala softu. Pa ceļam apdzenam vairākus dalībniekus, kam dators blakus beņķī spīd. Pie reģistrācijas tiek noskaidrots neticamais - Edgars ir izkrāmējis tiesības. Zvans draugam, tiešām mājās uz galda pie pārējiem maka labumiem stāv. Labi, ka otram Edgaram tiesības līdzi.

Tātad Edgars pie stūres, Edgars pie datora - laižam, startā saņemot karti, kas tiešām iepriecināja, par to liels paldies organizatoriem. Otrajā km kļūst skaidrs, ka braucot zonas īsti nav, apstājamies un reģistrējam kontrolpunktu, pie reizes sagādājot Ebim jautājumu, kur nopelnījām -10 punktus.

Tātad uz 16KP braucam taisni no starta, protams atkal piebraucot pie pavasara regularitātes starpfiniša no nepareizās puses. Īss izlūkgājies, skaidrs - lidojam cauri bez īpašas aizķeršanās, tik mazliet mašīna augstāk bij jāpaceļ. Rāpjamies kokā, protams divreiz, jo kodiem ir tendence mainīties.

Tālak aiziet raiti. KP11, piebraucam pie KP12, kārtējot reizi pārliecinoties, ka visi karjeri nav jāņa sētā. KP12 tiek patērēts laiks cirkulējot, pēc kā kļūst skaidrs, ka nākamais ir KP07 un KP08. Aizvelkam uz KP07, Edgars izkāpj ārā vietā, kur redzams spīdošais elements un paziņo, ka punkta nav, kaut gan pat pēc atkārtotas cirkulācijas ir skaidrs, ka punkts ir uz ceļa. Vizinamies turpu šurpu, līdz beidzot otrs Edgars izkāpj un paskatās uz spīdošo elementu un ierauga dēlīti. Rezultātā ap 30min aiziet pa pieskari. Dēlīti atpakaļ neatliekam, atdodot to citai komandai, kas traucās ātrāk par mums. Atkal cirkulācija, iegūstot precīzas KP08 koordinātes. KP08 aizlaižam ar pirmo reizi garām, dzenājot 2 bembijus pa ceļu, kas nu nekādi neiet no tā ceļa nost. Pēc punkta paņemšanas atkal viens bembijs klāt un tupi skrien pa ceļu. Neizturam, zvanam Edijam, ka 2 bembiji pie KP08 ganās. Tālāk pēc īsas diskusijas tiek ņemts KP13 un KP14 pa ceļam iebraucot nesen uzartā laukā, tjipa īsāks ceļš bija, izpalīdzot dažiem dalībniekiem ar kodiem un mainot zīmes tiem par prieku. Seko KP18, protams, kurš tad to uzreiz atradīs. Edgars aiziet mežā. Mežā ierauga sarkanu uguntiņu, dodas tās virzienā, velns-mobilais tornis. Nu jau divas baltas ugunis spīd – vēl labāk - govs. Edgars bēdīgs ar kārtējo reizi gūtu kājas traumu dodas atpakaļ. Pēdējos simtsmetros līdz auto, pa ceļu ejot, beidzot tiek ieraudzīts tas nolādētais punkts. Kur tur Edijs 90 grādu leņķi redzamības atrada? Vairāk par 45 grādiem tiešām nebij.

Pēc KP18 tiek noskaidrots, ka laika nav pārāk daudz, bet KP17 vajagot paņemt. Tiešām skaisti izgaismots ar puslīķiem pagrabos. Izpētīti tiek visi pagrabi. Kārtējais secinājums, ka palikusi 1,5h līdz finišam un 35 km līdz KP20 un KP15 ar jāpaņem, bet par finišu tāla nojauta, jo tuvākais punkts bij kādu 20km attālumā, šķiet, KP14. Pa ceļam pārsteidz kārtējais peļu vanags, kopā divus uz ceļa sēdošus izbiedējām. Vēl pārsteidzam defenderi līkumā, neko darīt, visi steidzas. KP19 aizlidojam garām, domājām laika nepietiks, bet žēl, ka nepaņēmām. Braucot no KP20 uz KP15 stūrmanis Edgars priecājas par sliktu dūšu, taču stāties neliek, interesanti amerikāņu kalniņi. Šeit arī bēdīgākais atgadījums – āpsis pakļūst apakšā, jūtam nelielu sitienu. Finišā neko neatrodam, paliekam ar cerību. Pārsteidz āpša ātrums un, protams, neveiksmīgā trajektorija. Bez āpša, vanagiem, bembijiem satikām arī pārīti buku un lapsu, kaķus neskaitīsim.

Beidzot pie KP 15 saprotam ka finišs ir pavisam tuvu un palikusi vēl 0,5h lai turp nokļūtu. Pa ceļam palaižam ātro CDT, jo saprotam, ka tam laika vairs pavisam maz.

Kopumā netipiski maz satikām pārējās ekipāžas, priecājāmies par punktiem, īpaši slēptajiem. Kā vienmēr gandrīz viss bij izdevies lieliski. Arī reglaments tika minimāli mainīts, ko nevar teikt par citām reizēm. Paldies Mārai, wAltam, Edijam un pārējiem organizatoriem - pārmaiņas pēc ātrums nebija noteicošais. Tiesa to kopvērtējuma apbalvošanu tā arī nesapratām – varbūt labāk vajadzēja atjaunot komandu vērtējumu, ja jau daļai patīk kooperēties. Secinājums - stresa nav.