|
|
| Netīrie veļi, Ingmārs |
Pēc kārtīga 6dienas darba, dodos pie saviem komandas biedriem, kas sasēduši uz dīvāna plāno mūsu braucienu. Vēl daudz kas neskaidrs, jo šāds pasākums man ir kas jauns. Tā kā neesam apgreidoti ar jaunākiem zinātnes sasniegumiem, izlemjam, ka neizmantosim GPS un startēsim ar vecās skolas metodēm. Turklāt, drošvien brauksim Tautas klasē, nevis Elites. Arī galvenais uzdevums (vismaz man) izbraukt trasi un sekmīgi atrast vairākus kontrolpunktus, kas jau būtu uzskatāms par atzīstamu sasniegumu.
Jau satumst, vēl pēdējie našķi un laiks riktēties, jo pēc 21.00 jau jāstartē. Līdz Mālpilij aizbraucam bez pārsteigumiem. Ātri piereģistrējamies, vēl pēdējie norādījumi un aiziet trasē. Izlemjam savus kontrolpunktus medīt pa leju, tāpēc pirmais mērķis ir KP11. Atrodam bez lielām problēmām, metamies iekšā. Bāc, metos pa strauju un garajā zālē nemanu grāvi.......... Nu viss, tālākais posms nu būs jāveic krietni slapjākam. Dodoties uz mašīnu satieku citu ekipāžu, kuru laicīgi pabrīdinu, lai nesanāk kā man. Arī džemperis no vienas vietas ar dadžiem......nav laika, tāpēc iemetu bagāžniekā, pēc tam skatīšos.
Savā rallija ceļā iegriežam pie KP12, kas krāšņi izgreznots. Lai neslēptu sveci zem pūra, pasaucām arī savas līdzbraucējas, lai ievērtē un izjūt spēles garšu. Nedaudz papriecājušies, metamies tālāk. Pārējos kontrolpunktus nokožam pa vienam vien pēc iepriekš saskaņota plāna. Ar katru punktu pieaug azarts, arī mūsu pilote manāmi iesilusi un tiklīdz esam mašīnā, tā pedāli spiež grīdā. Šeit jāmin, ka pa ceļiem braucām kā vientuļnieki, jo neviena cita nebija (ja neskaita 8 ruksīšus, 3 stirnas, 1 lapsu un dažus mājdzīvniekus), tikai pie kontrolpunktiem nez no kurienes saradās mašīnas. Braucot pārmainām stūrmaņus, jo, kamēr mēs džeki savācam KP, tikmēr dāmas var paplānot tālākās gaitas. Un izrādās, ka šī taktika bija efektīvākā un nesa arī savus augļus.
Laiks skrien ātri, redzams, ka Tautas klasē vairs neuzspēsim, arī emocijas un možums tāds, ka kauns būtu neturpināt, tāpēc turpinām. Vienā brīdī paskrienam garām kapsētai, kas pilna ar svecītēm un kādam rūdītajam specam varētu likties, ka kāds kontrolpunkts paslēpts arī te, bet ne šoreiz tikai svecīšu vakars. Stūrmane satraukusies par ziņoto bedri uz ceļa, jo tieši tuvojamies minētajam posmam. Auto kārtīgi nokratās un minētajam ļaunumam esam jau garām. Sacīkstes turpinās un neskatoties, ka puse (veseli 2) no mūsu ekipāžas šādā pasākumā piedalījās pirmo reizi, kopīgi strādājot kontrolpunktus atrast nebija grūti, ja neskaita KP 19, kas bija iekārts zarā pilnīgā tumsā. Arī vēl vairākas ekipāžas ķemmēja mežu cerībā šo punktu atrast. Par laimi KP19 atrodam un nu viss 1. pilotes rokās, jo atlikušajā laikā jāpaspēj sasniegt finišu. Izrādās braucot finišu esam atlikuši nedaudz neprecīzi, tāpēc samulstam neieraugot organizatoru pulciņu tur kur plānojuši, bet par laimi pabraucam nedaudz tālāk un FINIŠS jau klāt. Esam kādas 8 min pirms sava atvēlētā laika beigām un priecājamies bez gala par godam izpildīto uzdevumu. Jāpiemetina, ka vēl lielāks prieks bija tikai tad, kad paziņoja uzvarētājus Netīrie veļi 1. vietā Elites klasē bez GPS.
Paldies manai ekipāžai un paldies rīkotājiem, kuru dēļ nākamajā dienā gulēju līdz pustrijiem dienā. : ) Bet ja nopietni liels paldies par izdevušos pasākumu!
|
|
|
