Tajā liktenīgajā rītā 75% ekipāžas startē no Jaunmārupes, atlikušos 25% uzlasot Ogrē. Līdz ar to modinātāja ierubīšanās brīdi ļauts minēt. Es to nezinu, jo šīs ierīces turētāji, iepriekš saņēmuši meilu ar instrukciju („ ...galvenais- turies pa gabalu, nenjem nopietni un netici nekam, ko dzirdeesi par sevi, saviem radiniekiem utt. un reekjinies, ka es neorienteeshos laikaa, telpaa un personiibaa, ilgi raudziishos bezgaliibaa, nesapratiishu, kas man vispaar buutu jaadara un visu notiekosho uzskatiishu par apzinaatu ljaunpraatiibu pret mani...”) man to neteica, un labi vien bija. Mūsu inventāra saraksts (speciāli tiem, kam liekas, ka bez GPS nav dzīves, nav laimes, nav jēgas...): • Kalkulatori, 4gab. (no tiem 2 milzīgi, 2 rezervē), • Lineāli (15 un 20 cm), 2 gab., • Pildspalvas (dažādās krāsās), 3 gab., • Automātiskais zīmulis (diam. 0.5mm), 1 gab., • Kompass (vecs, lēts, prasts, aptuvens), 1 gab., • Grāmatas, tūristu ceļveži un kartes- dažādi, daudz, • Tukuma raj. karte, 1:100 000, 2 gab. (nesaskaņoti paralēlie pirkumi...), • Papīrs, rūtiņu, A5- ~15 lpp, no tām izmantotas apm. 5 lpp, • Mobilie telefoni, 4 gab., • Noutbuks bez akumulatora (nedoDies`, auto noslāps) ar exceli regularitātei un Jāņasētas karti, 1 gab. (tika izmantots regularitātē līdz 20. punktam un 2-3x ielūrēts kartē, koroč, ja nebūtu- iztiktu), • Plati dēļi, 2 gab. (netika izmantoti), • Trose (6t), 1 gab. (netika izmantota); • Lāpsta- 1 gab. (ietilpst standarta aprīkojumā- jāņem vienmēr līdzi, lai nekad nebūtu vajadzīga).

No visa šī patiešām nepieciešams bija- 1 kalkulators, 1 lineāls, 1 rakstāmrīks, 1 kompass, 1 karte, 1 mob.tel. ar hronometru. Sapņojām, ka būtu noderējuši krāsaini flomīši vai vismaz viens kārtīgs marķieris. GPS trūkumu nejutām un par iegādi nedomājam.

Bet nu tātad, kā viss notikās. Braucam ar Audi A6 Avant`95. Startā, priecīgi par visu, ņemam visu ko dod. Vai regularitāti brauksim?- protams, ka jā, visu brauksim, sākam braukt, atšķiram manuāli... oooo, a uz kurieni vispār lai brauc? Par labu vadību liecinot spēja pieņemt sakarīgus lēmumus info bada apstākļos. Vienīgais, ko saprotam- ka jābrauc uz Tukuma rajonu, tātad mums ir ap 70 km laika domāt. Steigā lasot, daudz kas paslīd garām, nolemjam sākt ar kaut ko nebūt un tad jau pamazām iebrauks. Tā ir pirmā kļūda- paņemam Džūkstes muzeju- KP, kas vēlāk izrādās nederīgs, stunda pagalam, za to interesanti. Vairākas reizes zvanām gan uz 1188, gan uz Tukuma rajona tūrisma informācijas centru, izvēršam diskusijas un domājam, kurā brīdī viņi nospriedīs, ka Tvaika ielā šodien brīvdiena. Ap to laiku esam sapratuši, ko nozīmē Chase shēma un kas būs mūsu 1. līmenis. Secību neatceros, bet ārkārtīgi patika iespēja iebāzt degunu baznīcas iekštelpās (Cryx), arī Enti paņēmām bez problēmām (kā jau organizatori teica, Tukuma raj. karte noderēja- tomēr labāka redzamība), likās interesanta tā fiška, ka leģendas braukšana notiek pilnīgi patstāvīgi- uz savu galvu piebrauc pie kāda nebūt stabiņa, paši startē, paši finišē, nevienam tas nerūp... kā tad, prieki pāragri... ja leģendā nebūtu pilnīgi konkrēti orientieri, kas mūs uzvedināja uz pilnīgi konkrētām aizdomām, ka kaut kas nav kārtībā, varbūt arī mēs nebūtu starp tiem 18, kas dabūja ieskaiti... lai būtu droši, aizbraucam atpakaļ līdz ķieģelim, izbraucam vēlreiz to gabalu... nu nav... bet regularitāte pa to laiku nokavēta. Par laimi, komandas vidējais pļāpīgums ir pietiekams, lai telefoniski izraudātu savu sāpi organizatoriem, kuri sakarā ar kļūdu iedod tiesnešu kavējumu un drīkstam startēt vēlāk. Drāžamies uz turieni, pa ceļam vadot datus excelī un, tā kā tas ir mūsu pirmais mēģinājums uzticēties tehnoloģijām, drošības pēc atsevišķās vietās pārrēķinām ar kalkulatoru. Ak, steiga... pirmajā lappusē ir skaidri un gaiši rakstīts- „regularitātes beigas”, aiz kam otra lappuse nemaz netiek pāršķirta, un arī excelī tālāk nekas netiek vadīts :D... toties viņa tiek pāršķirta, kad viss jau notiek, un tad tikai sākas... Vienlaikus ar vienu pirkstu braucot pa vieniem punktiem, ar otru pa otriem un drudžaini rēķinot, dīvainā kārtā netiek pieļautas kļūdas, kas liek domāt, ka kolēģu pieminētie Diespalīgi ir vismaz divi, un viens no viņiem ir ieskatījies pie mums. Tas vēl nav viss. Tā kā f.manuāli esam lasījuši pa diagonāli, tad ir palaists garām, ka regularitātē sodus dod par sekundēm. To izlasām tikai pēc finišēšanas un esam viegli pārsteigti par gluži normālo rezultātu.

1.līmenis ir galā, mēģinām pārorientēties uz otro un līdz šim neizprotamie rakstītā teksta fragmenti pamazām iegūst jēgu... Tā kā „Kapteiņa Granta bērni” bērnībā ir lasīti un arī pirāti spēlēti, tad jūrnieku četru krustiņu metode koordināšu atlikšanai nav sveša, un ar to mūs nobiedēt nevar. :P Leģendas startu pie karjera atrodam bez problēmām, izbraucam, atrodam KP Fieel... tas laikam bija tas jaukais angārs... pabrīnāmies, cik šis ir tīrs, nevienas kakas vai sasistas pudeles, noskatāmies ar kāru aci uz konkurentu Subaru un laižam atkal uz Džūksti. Izplānojam, kā brauksim, lai nebūtu jābrauc pa to taisno, garo izpūtējbendējamo celiņu, bet paralēli pa papīriem buroties, aizšaujam garām vajadzīgajam krustojumam un turpat vien nonākam. Izbraucām jau, bet ātri tas nebija. Tuvojoties KP, jau pa gabalu redzam pāris auto un pulciņu ļaužu, kas intensīvi apspriežas. Precīzi neatceros to tekstu, ar ko mūs sagaidīja, bet aptuvens messidžs bija- lai palīdzot tikt prom no šejienes, vai tikt uz kaut jel kurieni, vai saprast, kas vispār jādara un vispār saprast kaut jel ko. Situācija tā pati, kas mums- 2.līmenis iziets, rokās kaudze ar rakstu darbiem, a ko ar to visu iesākt? Cik zinām, pasakām un paši sākam studēt šifrēšanas helpu. Atšifrējam, piemetam, kuros kvadrātos kas atrodas, skatāmies, kas ir daudzmaz vienkopus... un pieļaujam kārtējo manuāļa ātrlasīšanas kļūdu. 9.6. un 9.7. mūsu galvās ir saplūdis, kā rezultātā palaižam garām, ka nebūt ne katri 2 punkti mums der. Nolemjam braukt uz Pūri pēc Iluvat un tālāk uz Jiln braukt leģendu. Atliekot izrēķinātos punktus kartē, sāk uzmākties šaubas par savām prasmēm. Iluvats mums iezīmējas grāvja galā, skaistā meža ielokā. Tā kā orientieristi neesam, tad mums drošāk liekas jozt gar grāvi, nekā ceļa galā uzņemt kursu pēc kāda tur azimuta. Atrodam grāvi, jožam... zemu lido 2 dzērves, grāvis beidzas, meža ieloks tāds nelīdzīgs, punkta nav. Jožam tālāk. Kaut kā pārāk ilgi un tālu, kartē tik tālu nebija, bet nu labi, vēl drusku. Sev par lielu pārsteigumu, iznākam uz ceļa. Tā galīgi nebija paredzēts, toties meža ieloks līdzīgs uzzīmētajam, jožam uz turieni, un rekur KP grāvī kā dzīvs... zvans pilotam, lai brauc pakaļ, bet karte ta pie mums. Nekas, satiekamies, vienīgi pilotam iesēdušās astē vismaz 3 ekipāžas, kas tagad ņem punktu, gandrīz no auto neizkāpjot. Ja ne mūsu bezgalīgā cilvēkmīlestība, tad būtu škrobe.

Laika palicis pavisam maz, braucam uz Jiln. Kamēr esam ceļā, novelku kartē (protams, ja to darbību, kas izveikta, kratoties pa grantinieku, var nosaukt par novilkšanu) finiša x koordinātes līniju, kas iet tieši pa vidu manām bērnības un ne tikai bērnības takām, kur dažs labs stūris no galvas zināms... saderam, ka finišs būs vai nu Plostos vai Imulās? Pēc pasākuma tēju dzerot, spriedām, ka visvairāk ir žēl, ka šajā brīdī, kad gala punkts bija tikpat kā zināms, nemainījām plānu un neplēsām lejā- tad būtu arī fotoleģendu izbraukt paspējuši. Tā vietā aizbraucām līdz Balgales kapiem, izbraukājām visus celiņus un sānceliņus, atradām ezi, bet neatradām leģendas startu, pamanījām, ka punkts vispār nav Tukuma rajonā, samulsām, padomājām, ka esam kļūdījušies, pārrēķinājām visu no jauna, sākot ar atšifrēšanu, kļūdu neatradām... a pēdējās minūtes aiziet, aiziet... zvans draugam- pirmajam wAltam, kurš trešais. Noskaidrojam, ka tas, ko mēs jau otro stundu meklējam, ir otra x koordināte, a nafig mums viņu... Mirklis mulsuma un drudžainas apspriešanās, kā rezultātā saprotam, ka mūsu pēdējā cerība ir Bolšteins, kurš strādā līdz 20:00. Pulkstenis rāda tieši 20:00, esam joprojām Balgales kapos, kad viņam piezvanām. Steigā aizelšoties, tiek nobērta virkne atslēgvārdu- leģenda, igrek, koordinātes, finišs, kontrolpunkts, Ihtar... beidzot laipna un lēnīga padzīvojuša vīrieša balss otrā klausules galā saprot, ka mēs lūdzam, lai mūs pagaida. Pakaļbeņķa stūrmanis, ar klausuli, bet bez kartes, apsola, ka pusstundas laikā būsim klāt. Priekšbeņķa stūrmanis, kartē skatoties, klusē, pilots arī... Paspējam. Nofočējam Likteņdzirnu meitenes, izmisumā piestūķējam muti ar piedāvātajām kūkām, jo saprotam, ka citādi ar labu prom netiksim, izkompostrējamies un laižam. 2 sekundēs ir skaidrs, ka finiša prognozes ir pareizas, atliek vilkt. Tā kā laiks ir pārsniegts, tad ne uz ko īpaši neceram. Tikai pirmdien, redzot rezultātus, kuros nav sodu par kavēšanos, saprotam, ka tiesnešu kavējums acīmredzot ietekmējis arī dedlainu.

Ko varēja darīt, lai būtu labāk? RTFM un vēlreiz RTFM.

Rezumējot to visu- nobraukti ap 550km, bendžā nokurināts ap 40Ls, viss wAltsII ir pilnīgā sajūsmā, debitanti ir pievienojušies koljlj&Co_atkarīgo pulciņam. Patiesi žēl, ka milzīgs daudzums no organizatoru sagatavotā materiāla palika neiepazīts. Gribējās gan hiperregularitāti, gan fotoleģendu, gan vairāk pa muzejiem paklejot, un vispār- vēl...

wAlts II stūrmane,
ar lielu paldiesu visas ekipāžas vārdā

chau, chau!

Esmu pilnvarota izteikt aarpraatiigu sajuusmu par pasaakumu no wAltsII debitantiem, kam es arii, protams, pilniibaa pievienojos. Izskataas, ka buus par dazjiem atkariigajiem vairaak. :-))

Un baigi zjeel, ka nepaspeejaam vairaakas lietinjas, kas soliijaas buut interesantas- fotolegjendu, hiperregularitaati... ja taadu nepaspeejusho savaacas vairaak, moshka jaapulceejas atkal, kaa nekaa sagatavoshanas darbs ta ieguldiits... ;))

A,
wAlts II