Bijām. Piedalījāmies. Vispār - patika. Tāpat kā citiem, sākumā likās baigs murgs un pēc pirmā kontrolpunkta tikām pie pirmajām atziņām. Visu, ko varējām uzzināt Lapmežciemā, uzzinājām un pierakstījām - tobrīd lāga nesapratām, ko iesākt ar tiem cipariem, bet rakstījām. Pēc mazas asas vārdu apmaiņas komanda kļuva komanda un tālāk jau sāka nākt atklāsmes. Nu, pilnīgi skaidrs, protams, viss tapa svētdien... :D

Likās, ka mums laika pietiks savākt veselu čupu pirmā līmeņa KP papildpunktiem, gan pietiks laika 2. un 3. līmenim, bet rezultātā sanāca, ka divos atrastajos 3.līmeņa punktos ir X koordinātes, vienu punktu vispār tā arī neatradām (interesanti gan, kur tas īsti atradās), un vairāk jau nebija ne laika, ne vēlēšanās meklēt. Bet - uz finiša vietu takš bija jātiek! - uzzinājām Y koordināti un patiesībā - arī pašu finiša vietu no komandas biedra. Bet kāda nozīme bija paredzēta komandām? Vienīgi lai uzturētu sakarus un uzzinātu, ka citi vēl nav metuši visu pie malas?

Garu Piesaukšanas Strunta (GPS) mums nebija, bet kompass īpaši vajadzīgs nebija: saulīte spīdēja un topogrāfiskās kartes mums tikpat arī nebija. Punktu atlikšanā uz kartes arī mēs šad tad kļūdījāmies par kādiem nieka pārs centimetriem, tādejādi pieskaitot nepieciešamajiem kilometriem "greznuma" kilometrus.

Tas, ka organizatori ieguldījuši baigo darbu - fakts. Paldies par to! Nekas nedvesa prastumu - izdales materiāli vienkārši ekselenti! (Karte droši vien bija paredzēta tāda - mazliet dūmakā) :) Informatīvie KP arī mazajam līdzbraucējam bija interesanti, tāpat leģendas sākumpunkts Jaunpilī, nu vispār - viss bija forši, tikai mazliet par sarežģītu vai varbūt sākumā kāds varēja pateikt pāris ievadvārdus. Nu, mums piekliboja plānošana, domāju - citas vainas nebija, kāpēc mūsu rezultāts nebija ieskaitāms.

Katrā gadījumā - nākamreiz gribēsim gan atkal :)