Avtolisteskolljcheissentanglements 2k6:

20. maijs, plkst.6:00 no rīta, sākam kravāt lietas mašīnā. Tiek iebūtoti divi PC, viens autiņā iebūvētais, otrs līdzpaņemtais nošebuks. Pieslēgts internĀtam viss ko vien var, iegruzīts Magelāna Navi tūlis un aiziet pēc čoma uz K.Valdemāra galu. Tikko izbraukts no sētas sāk pīkstēt Magelāna devaiss un lamājas par Low power, fCuk... Izvelkam caur āgenskalnu, draudzenei aptieka, man kiosks (labākās baterijas - 2gab-0.17 Ls). Nomainu baterijas un jau domāju, kur pirkt nākamās. Ierodamies pie čoma. Šamais manāmi pārsteigts par to, ka esam laicīgi viņam pakaļ. Izskatās nēedis, maz gulējis. (laigan, kurš neizskatās negulējis plkst 7.30 sestdienas rītā?! :D ). Statoila hotdogs, kārtīgas Duracel baterijas un prom uz Saharova Uno-X, tur jau tauta gāž apkārt mazo DUSiņu. Tiek satikti pārējie zināmie feisi. Piereģistrēts, nočekots viss ko vajag, uzlīmēts Nr.9, saņemts ~40lpp liels pasāciena manuālis un aiziet. Aptuveni pie jūrmalas šosejas beigām tiek sākts saprast, kas jādara. Mans pilotē, čoms stūrmanē, meitens aizmugurē jau rēķina regularitātes laikus. Viss notiek. Pirmais pieturas punkts Lapmežciema muzejs. Grūt atrast, atrodam, esam pirmie. Savācam ko varam savākt un ar lielu gandarījumu gāžam prom. Kad braucam prom, ierodas visi cipariņi, kas ir līdz 9. :D Nākamais pieturas punkts - leģenda, kur starts uz tiltiņa. Nesaprotam, vai būs kāds starta devējs vai nē, bet kad 1. nr uzpīpina un aizplēš garām ar savu troiku, saprotam, ka jāvēlk pakaļ. Pirmajā brīdī domāja, ka leģendas finišs ir pansionāta sētā..:)) Pensionāri tā stulbi lupī uz mums kā uz NLO kalibras izskatā, saprotam, ka neir labi, tiņamies. Davelkam līdz kaut kādai pamestai armijas bāzei, izrādās trāpīts. No 1.ekipāžas uzzinam, ka Lapmežciemā vajadzēja norakstīt koordinātas un iespiest lapiņā caurumus. Ir doma par caurumiņu viltošanu ar saspraudi, bet saprotam, ka to kvalitatīvi izdarīt ir neispējams, nekas, izdomāsim kaut ko. Sākas tirgošanās ar 1.ekipāžu par barteri - 1.jautājums, kuru nenoskaidrojām Lapmežciemā pret vienu no mūsu 3 navi iekārtām..:), nepiekrītam, vēl pēdējais foto no 1.ekipāžas stūrmaņa EOSaD un aiziet. Gāžam uz Enguri. Tur diviem vai pat trim cilvēkiem prasam, kur šeit iraid muzejs, visi kā viens noplāta rokas - nezin. Jautājumi ir it kā par skolu, gāžam uz Engures skolu, tur izrādās foršā tantiņa(piebraucam - šī māj pa logu, lai tik nāk šurp - ir, ir..! :D ), kura supportē skolas pagrabā muzeju. Noskaidrojam jautājumus. Saprotam, ka laika atliek maz, izšķiramies, ka laižam atpakaļ uz Lapmežciemu pēc koord. un pēc caumuriņiem. Ceļā attopamies ka nenorakstījām Engurē koordinātas, neviens nezin vai tur k-kas bija vai nē uzrakstīts. Nekas pa bremžiem un atpakaļ. Izrādās ka nav koordinātas šeit..:) Gāžam uz Lapmežiemu atkal ar otro piegājienu. Dabūjam tur visu ko vajag. Laižam uz Slampes pusi, regularitāti braukt. Izrādās daudzi nav zinājuši kur starts, protams, jo nekur nebija rakstīts. Tikai kartē punkts REG. Citi domāja, ka tā ir rūna..:) Startējam. Normāli iekļaujamies laikos, līdz nolaižam lažu vienā dāčā. Pačakarējam divas, ja nepat vairāk minūtes, spēcīgi iedzenam, bet nedadzenam. Rezultātā 11. vieta regularitātē..:) Pēc tam vairs neatminos visu pēc kārtas, kur bijām. Bijām mežā, kur atradām čekpointu(Sheeru..:)). Netālu vienā mežā atradām vietu, kur vajadzētu būt čekpointam vai kaut kam līdzīgam. Meklējam - neatrodam, izrādās tā ir vieta, kur sākas leģenda, braucam. Galā atrodam čekpointu. Tad vēl bijām Tukuma luterāņu baznīcā. Tad viens feinais nedabeigtais tilts pār Abavu. Sākam rēķināt 3. līmeņa koordinātas. Tad Pastariņa muzejā, kur atradām pirmo 3. līmeņa X koordināti, tad pēc leģendas vecās dzirnavās atrodām 3. līmeņa 2 X koordināti. Un tad beigu beigās atrodam 3.līmeņa 3 X koordināti. Attiecīgi saprotam, ka ir pakaļā - Viss. Pāri jau 21:00, 20:00 mums bija finišs, dazvanam chomus, noskaidrojam, kur ir kāda Y koordināta, lidojam, ātri... Pa ceļam zvana Autoliste, ka viss, šurp.... Nu.. ko.. Beigas.. Braucam (ne)finišējam. Paēdam, iesākam litru. Sagaidam (ne)rezultātus, sašļūkam galīgi, braucam mā.. Noguruši kā ezīši. Bēdīgi, it kā pievilti, it kā nē. Draudzene izrēķina, ja nu mēs beigās būtu nepaklausījuši zvanu un nebraukuši uzreiz uz finišu, bet dabūjuši Y, tad būtu augstā vietā. Vismaz kāda patīkama nots..:)

Rezumē:
1. Labi pavadīts sestdiennieks.
2. Saprasts, ka šoreiz bija tiešām grūts pasāciens (Cerams, ka autoliste to sapratīs pēc 18no53 finišējušām ekipāžām)
3. 60 litri bendzīna.
4. Zaudējumi - tiešām maz, tikai viens nolauzts logtīrītāja kloķītis..:))) Bet vēl nav skatīts autiņam apakšā, jo nu skaņas no turienes interesantas nāca.:)

Paldies organizētājiem! Gaidam rudeni - namjoks..:)