Enkura Brigādes brauciens Descent jeb „Ko nozīmē nolaizīt vāveri”

Mēs visi izlasījām reglamentu. Visi. Beidzot ne tikai Edijs. Visi. Un sapratām. Ne tikai Edijs. Visi. Izskatījās diezgan viegli. Tas biedēja. Nevarētu tik vienkārši būt. Nemiers. Visiem. Tikai ne Edijam. Viņš, izrādās vēl nebija izlasījis. Nekas braucam. Stress par karšu drukāšanu. A4 taču ne vella nevar saskatīt. Vajag A3. Mums nevienam nav darbā printeris ar A3. Vajag izdrukāt kartes. Pēteris to izdarīs. Dalam pienākumus. Ģirts uz telefona un atbildīgais par SMS. Edijs pa kartēm rokas. Kārlis brauc. Pēteris.....Pēteris domā.

6dienas rīts. Kārlis pamostas. Labāk nevajadzēja. Nav labi. Cikos Kārlis bija mājās vakar? Cikos........ Pulkstens 9:30 apmēram. Slāpst. Šodien jābrauc. Vēl jānomaina eļļa. Kur? Nav ne jausmas. Kārlis zvana Ģirtam un pamodina viņu. Ģirts lieto nepieklājīgus vārdus. Nekas BMW jau 10:00 būs pie Ģirta namdurvīm. Ir arī. Zvans. Ģirts lieto nepieklājīgus vārdus. A kam šodien viegli? Kemi. Eļļas maiņa iespējama tikai pēc 15:00. Nē. Gribas tagad. Nevar. Kemi nebūs īstais kantoris. Cits serviss. Ok. Pēc pusstundas. LuLu pica. Amma amma. Ģirts dzer alu. Ģirtam nav sirds. Serviss. Pavasara eļļa nepalīdz. Pa maz. Jāpērk cita. Nekas. Atsaucīgs darbinieks servisā. Pozitīvi. Slikta dūša. Cikos Kārlis un Ģirts vakar beidz pasākumu? Cikos....... B77. Tostermaizītes. Ģirts dzer alu. Ģirtam nav sirds. Atnāk arī Pēteris ar Ediju. Pēteris izdrukājis kartes. A1. Spēcīgi. Arī atslēgu reģistrācijas tabuliņas uz papīriem. Spēcīgi. Edijam vēl jālasa reglaments. Vāji. Laiks ir daudz. Par daudz. Brauksim ātrāk. RIMI. Edijs un Ģirts iekšā. Kārlis un Pēteris prom. Visi RIMI. Vāvere. Uzkačājama baterijas, Absolut`ais ļaunums.......  VĀVERE? Talismans. Skaidrs. Vāvere tiek nolaizīta. Uz veiksmi. Tagad ir mikl..... mitra vāvere. Vāveres vārds. Didzis. A domājām, ka meitene. Ir arī. Bet Didzis. Neste. Dīzelis. Statoils. Desa, battery, FHM.  Džina kokcis 1.5 L. Vēl viens džina kokcis. Ehhh. Vēlviens džina kokcis. Nav jau viss jāizdzer. Tā bija degviela ložai (aizmugurē sēdošajiem) ar oktāna skaitli 5.5!!! Rīga – Cēsis.

Cēsis. Esam par ātru. Daudz par ātru, ja Jūs saprotat, ko es domāju ar vārdu „daudz”. Netipiski mums. Neesam pirmie. Satiekam cienījamos Autolistes pārstāvjus. Lieki teikt – normāli iesmejam par dažādām tēmām. Arī par Pavēlniekiem. Nevarēja nociesties. Atbrauca jau piektdien. Esot bijis jautājums „Kur ir āķis?”. Brigāde būtu balsojusi par variantu – „lūpā”. Diskusija par tempļiem. Tur kāds sēž un tempj. Tātad viņš ir „templis”. Temp lītis. Temp lēns. Iepazīstinam ļaudis ar Didzi. Piedāvājam arī nolaizīt Didzi. Uz veiksmi. Neviens nepiekrīt. Ēst. Kārlis neēst. Slikti. Pārējie ēst. Doma palikt un braukt uz Rīgu rīt. Istabiņu nav. Gan jau. Lēnām ierodās konkurenti. Sākas.

No šī brīža stāstījums top raitāks. Esmu atguvis rakstītspēju. Sāka manāmi palikt tumšāks un arī pāris lietus piles uzpilēja. Gan jau veiksmes vāvere aizbiedēs lietu. Atbrauc arī Enkurs 2 un komentārs arī no Edgara, ka mēs, netipiski sev, esam ieradušies dikti ātri. Pagrozamies, apgrozamies un skat, jau organizatori sāk līmet kartes, lai komandas varetu norakstīt kontrolpunktus. Zīmējam. Un ir lietas, kuras iepriecina. Es kā Līgatnē savu bērnību vasaras pavadījis, zinu pāris kontrolpunktu atrašanas vietas itin precīzi. Pat vēl vairāk. Viens atrodas arī pie ezera, kura krastā ir mana lauku māja. Arī tempļa atrašanās vietu zinu. Esam jau izdomājuši, ka mums ir paveicies ar starta nummuru. Jo paņemt pirmo visiem būs viegli, bet tad, kad to vajadzēs novietot būs labāk. Labāk, jo tad pārējie būs atslēgas paņēmuši. Kā esam veiksmīgi nozīmejuši KP, tā sākās jau arī kvesta kartiņu dalīšana un saņemot kartiņu esam jo priecīgāki. Mūsu leģenda ir ņemta vērā uzdevuma veikšanai. Teksts par absolut`o ļaunumu arī ir ņemts vērā. Bija arī pieminēta cīņa ar džiniem. 3 džiniem. Tādi mums arī bija! Pilns komplekts. Zvaigznes, kaut arī aiz mākoņiem, bija mums labvēlīgas. Pirmais KP neatradās tālu un attiecīgi arī templis bija tas, kuru es zinu. Līdz ar to problēmām nevajadzētu rasties un sākotnējais stress atkrīt.

Starts. Sākas īsziņu bums. Ģirts ar Pēteri ir iegrimuši īsziņu reģistrācijā un uzskaitē. Viss notiek uz papīra. Neviens jau nevarēja iedomāties, ka blakus somā stāv portatīvais, kuru pasākuma laikā šoreiz tā arī neizmantojām. Braucam uz 3 KP pēc 3 atslēgas. Nelielas bažas par to, cik viegli būs atrast. Ceļa malā pamanam svecīti, bet sākotnēji esam jau pabraukuši garām. Atgriežamies un Ģirts ar Ediju aizskrien pēc atslēgas. Gaužām bēdīgi, ka nevaram doties visi, jo centrālā atslēga darbojas tikai no rītiem un kādam tāču drošības labad jāpaliek pie auto. Sākums labs. Skrienam uz Līgatnes templi.

Ceļā diezgan pamatīgi apdauzam BMW apakšu un tāds kā dīvains troksnis parādās. Stresa nav. Aaaa odometru un laiku kāds piefiksēja? Nē. Nāksies izrēķināt. Diezgan veikli esam Līgatnē. Par templi ir 2 domas – vai nu vecajā fabrikas teritorijā vai arī alās. Atstājam auto pie „Lāču Migas” un ar Ediju vicojam pa takām lejā no kalna. Šīs takas zinu ļoti labi un hops esam jau klāt pie vecajiem fabrikas vārtiem. Biku paostamies pa drupām un, neko neatraduši, nolemjam izpētīt alas. Aha svecīte pie lielākās no alām! Kā vienmēr. ala ir manāmi applūdusi. Ceram uz organizatoru prāta skaidrību un „Melno grāmatu” atrast kādā no pirmajiem kambariem. Kā tad! Nu lai organizatoriem iztēles bagāts mūžs un sausas kājas. Edijam viss tas pats tikai ne sausas kājas. Es viltīgi no brišanas izvairījos, bet Edijs drošu sirdi devās iekšā ūdenī. Protams, ka tālāk jau īsti nebija kur ielīst. Dzirdēju tik Edija bļāvienu, ka re kur ir un pacietīgi gaidīju. Gaidīju. Gaidīju. Edij!......Halllo?.......Edij?...........EU!!! – Nu? – Ko Tu čakarējies? – Da neko tūlīt jau nāku. Nu labi es pacietīgi gaidu. Gaidu. Gaidu. Edij?......EU EDIJ!!!! Galvas lukturīša gaismiņā aizplivinās sikspārnis. EDIJ mani tūlīt vampīri apēdīs gardu muti! EDIJ!!!.........EU EDIJ!!!! Atkal sikspārnis. EDIJ!!!! – Eu kā Tev liekas vai tā lapa mums jāņem līdzi? – Nezinu, a cik tur lapas bija? 30? – Nu tāda kaudzīte bija, es noskaitīju piekto un paņēmu – Nu tad jau viss ok. Kā izgājām no alas, zvana Pēteris „ Eu kurā punktā mums visērtāk atslēgu nolikt?” Bet mēs jau tūlīt esam klāt un izpīpējam, ka vislabāk būtu nolikt 6 KP un otru paņemt 7 KP. Uz 6 KP 3 ekipāžas dodoties pēc atspēgām. Nu ļoti labi tātad tur nolikt TOČna varēs. Tikai kapēc vēl viņi nav atsūtījuši par paņemšanu?

Braucam uz 6KP ar domu, ja kas pagaidīsim kamēr atbrauc un paņem, tad noliksim un viss štokos. 6KP atradās netālu no vietas, kur pavasarī bija ar pagrabiem saistīc KP. Ceļu ļoti labi zinājām. Vislielākais izbrīns bija, par to, ka pēc Pētera un Ģirta pierakstiem sanāca, ka baigi maz paņemtas atslēgas vispār. A ko mēs tik ārti? Veiksmes vāvere Didzis? Aha tiek paņemtas atslēgas un mēs veikli pamanamies norezervēt nolikšanu. Zvans no maniem radiem Līgatnē – „Eu te kaut kadi dullie pie ezera atbrauca un ieskrēja pa taisno purvā, viņi taču tur noslīks! A otri paprasīja un mēs šiem izstāstījām, ka no otras puses taču jābrauc! Tu arī būsi?” Saku nē mums citur. Purvā ieskrējuši, nu lai veicas! He he. Re cik skaisti. Netālu no 6KP gan noplīsusi viena ekipāža. Diemžēl palīdzēt nekādi nevaram. Braucam atrast KP. Smuka vieta. Nu tādā nolūzuša koka iekšienē. Vai arī tas koks bija zibens nogalinats tādā kalniņā. Čiki briki papīpējam un skrienam tālāk.

Pēc potenciālo atslēgu nolicēju datiem izfunktierējam, ka tur pat netālu 7KP varētu savākt nākamo otro atspēgu. Tas taču tepat netālu – Ieriķos. Sacīts darīts. Braucam Ieriķos pie tām sliedēm. Neatrodam pareizo ceļu, nomudamies un piebraucam pie dzelzsceļa tā nedaudz patālu no KP. Nedaudz. Loģiski ir gadījies misēklis un punktā nav nevienas brīvas atslēgas, bet būšot. Nu neko pagaidīsim. Tā nu arī nosēdējām un nogaidījām krietnu brīdi. Redzam tālumā gaismiņas un HOPS atnāk arī SMS ar mums tik tīkamo paziņojumu par atslēgas nolikšanu. Cenšamies rezervēt! KO?!?!? Citā punktā vairāk. Stress, panika, pār lūpām laužas izmisis brēciens – KĀ????? Vēl kādā punktā tiek paņemta atslēga, sūtam SMS – IR!!!! Ar Ediju divatā dodamies pakaļ. Tādu gabaliņu nosoļojuši arī atrodam 7KP pie caurteces, praktiski zem dzelzsceļa. Zvanam un sakam lai sūta paņemšanu. Kas tad tas? Man neatbildēts zvans. Uzgriežu. Aha, par mums interesējās, kur mēs pazuduši, ka neviena ziņa. Nu kā gaidījām. Mēs esot viltnieki! Nu tas tapēc, ka mēs pirms starta nolaizījām vāveri. Un mitra vāvere jau nav nekāda joka lieta. Ok, bet nu tik uz 2 templi.

2. dzērājs. Uij nē, templis. Baigi labi atradām vietu, no kuras tad arī bija jābrien iekšā mežā templi meklēt. Tā nu Edijs ar Pēteri pārliecinoši devās pabrist pa krūmiem. Mēs ar Ģirtu attiecīgi palikām uzvilkt kādu dūmu. Nja, brīnišķīgi zvaigzņojošas debesis. Ģirta jautājums – Vai Tu kādreiz esi saticis citplanētieti? – mani nedaudz izbrīnija. Klusībā nodomāju, ka alus un džina kokteilīši laikam dara savu un mans draugs ir tā nedaudz ne savā prātā. Sekoja vēl dīvaināki teksti. „Es ļoti gribētu paspiest roku citplanētietim!” Mani iebildumi par to, ka drīzāk rokas vietā varētu būt kāda žļurga, tausteklis vai galerts, Ģirtu nepārliecināja. Pat vēl vairāk, zvanot mūsu komandas biedriem, tā vietā lai uzdotu jautājumu, ko viņi tur tik ilgi čakarējas izdzirdēju ko citu. „Pēteri? Ko Jūs tik ilgi?” ....... „A Jūs Marsieti neesat satikuši?” ........ „A Tu, ja satiktu, veiktu viņam ....... (lasīt – veikt seksuāla rakstura darbības ar muti un citplanētieša reprodaktīvajiem orgāniem)?” ...... „Nu a Jūs drīz būsiet?”. Par laimi atbilde bija apstiprinoša un mēs jau ieraudzījām brašos cīņu biedrus slājam pa lauku. Zinat kapēc Pēteris bija manāmi slapjš un dubļains? Redz, Edijs varot pāriet pāri tur, kur viņš nevarot vis. Lieki teikt, ka man uzmācās doma Pēteri atstāt aiz braucamrīka robežām. Nu bet draugs paliek draugs un lai jau kāpj arī netīrs, smirdīgs un pilošs iekšā. Rezervējam atslēgas nolikšanu! OHO izdodas ar pirmo piegājienu! KP5! Diemžēl........

Vieta, kur meklēt bija skaidra. Kā aizbraukt vistuvāk, laikam arī. Piebraucām. Pa ceļam satikām vēl draudzīgo „Enkurs 2” papļāpājām un noskaidrojām, ka atrast pagrūti, bet 1/2h laikā varot atrast. Satikām pie punkta arī vēl vienu ekipāžu ar BMW. Likās, ka viņi ir diezgan izmisuši, jo nu nekādi nevarot atrast. Ha! Mēs takš esam paši gudrākie, labākie un veiklākie – ejam! Edijs ar Ģirtu aizskrien. Mēs ar Pēteri gaidam. Gaidam. Gaidam. Gaidam. Gaidam. Eu, kur viņi ir? Gaidam. Zvanam. „Nu ne vella nevaram atrast!” Pēteris jau grib iet palīgā. Viņu no šis domas atturēja otras ekipāžas dalībnieces. Tur, mežā, Vadātājs dzīvojot. Aizvadīšot prom un tad mēs viņu līdz rītam varēšot meklēt. Nu labi gaidam..... Pēc tādas pailgākas gaidīšanas, loģiski, sāka rasties šaubas par iekļaušanos finiša laikā. Par laimi drīz jau arī KP bija atrasts, atslēga nolikta un auļojām uz finišu!

Finišs. Laikā esam. Prieks, kur Tu rodies. Risinam uzdevumus. Viss it kā saprotams, bet par rūnām, loģiski, ka nācās balsot! 3 balsis par vienu no variantiem, Ģirts un Vāvere Didzis netiek ņemts vērā! He. Nu ja.....bija nepareizi. Tagad tikai atliek sagaidīt rezultātus.

Gaidīšanas process. Visiem alus, Kārlim kvass. Gribu alu. Pirms starta bijām it kā ar Edgaru no Enkurs 2 sarunājuši, ka varētu palikt pie viņa laukos. Kur arī attiecīgi varētu pievārēt absolut`o ļaunumu. BET te radās brīnišķīga iespēja. Pēteris ielaidās diskusijās ar organizatoriem un izdiskutēja jau pirms starta iesākto diskusiju – „Kā būtu ja mēs paliktu tepat? Kaut vai uz grīdas?” Izrādījās, ka vietiņa mūsu visā visumā draudzīgajai ekipāžai tomēr atradās!!! Attiecīgi nepaspēju vēl nopriecāties, kad uz galda man priekšā parādījās apmēram 5 alus kausi. Nu ja paliekam, tad paliekam. Tā nu jautrās diskusijās ar citu komandu pārstāvjiem un organizatoriem par iespaidiem, kvalitāti, brīnumiem, rūnām, vāverēm un EsEmmEsiem nolauzām laiku līdz rezultātiem. Mums taču gāja labi, vai ne? O jā, veiksme bija ar mums! Un beigu beigās 2. vieta!!!! Esam laimīgi? Hmm, kaut kā trūkst.... Nav tādas īsti gandarījuma sajūtas.... Pār mums nāca apskaidrība – rezultāts nav svarīgs, visu prieku gūstam no procesa! Tad nu vēl izsakām visiem PALDIES un visā visumā jautri pavadam laiku. UN vakara NAGLA – Enkura Brigāde līdz ar šo ir izcīnijusi visu medaļu komplektu!!! Tas dod zināmu gandarījuma sajūtu! Pagājušogad 1. vieta! Šogad 3. un 2.! Ā, un vel kaut kad tur bija arī 4. vieta, bet tas jau vairs nav nekas! Katrā gadījumā iemesls svinībām ir! Un beidzot arī šoferīc, tb es, var pacelt kādu kausu.

Nobeigums. Vairs jau daudz nav ko stāstīt. Nosvinējam līdz rīta gaismai. Patiesībā laikam ne tikai gaismai, bet arī pat saulei. Nu vienu vārdu sakot - jautri. Nu un tad vēl pie reizes palīdzējām noņemt divus KP. 5KP, PROTAMS! Lai redzētu, kur ta viš i! Redzējām beidzot arī aitas, kuras tur bijušas arī naktī. Un 9KP, jo ļoti labi zināma vieta

Atziņas:

1)       Ja Jums nav veiksmes vāveres, ko nolaizīt, Jums praktiski nav izredžu.

2)       Pārbaudītas vērtības strādā! (Komanda)

3)       BMW turās braši

4)       Ja ir izvēle, labāk nebraukt pēc 5KP

Pārdomas un cerības: Cerams, ka Enkura Brigādes izcīnītais medaļu komplekc būs labs stimuls arī citām ekipāžām! Gan tām kuras, piedalījās pirmo, gan otro, gan daudzo reizi!

Paldies visiem!!! Vislielākais, protams, organizatoriem! Tā tik turpinam! Un mēs svēti apsolam piedalīties nākamreiz arī! Kas zin varbūt ne trasē par uzvaru kaujoties, bet citādi.......

Kārlis tas pac kurš Ebis

Enkura Brigāde tā pati kura Edijs, Ģirts un Pēteris