Reglamenta 5.4. punktā dotais piemērs ir implikācija. Izdales materiālos visas sakarības būs uzdotas ar latviešu valodas teikumiem, taču to pārvēršanai loģikas formulās nevajadzētu sagādāt grūtības, ja ir tāda vēlme.

Pieņemsim, ka mums ir 60 vienkārši izteikumi formā

KPxy

kas nozīmē, ka KPxy atrodas zvaigzne. Katrs no šiem izteikumiem var būt patiess vai aplams.

Tātad piemēru mēs varam formalizēt kā

KP01 AND KP02 -> NOT(KP60)

Pieņemsim, ka KP01 zvaigznes nav. Formāli tas nozīmē, ka

NOT(KP01) = patiess // negācija

tātad

KP01 = aplams

līdz ar to

KP01 AND KP02 = aplams // konjunkcija

un mēs nonākam pie

aplams -> NOT(KP60) // implikācija

Reglamenta punktā 5.5. ir teikts, ka visas dotās sakarības ir patiesas.

aplams -> NOT(KP60) = patiess

Āķis ir tāds, ka atbilstoši matemātiskajai loģikai no aplama izteikuma mēs varam secināt jebko. Līdz ar to konkrētajā piemērā mēs par KP60 patiesumvērtību neuzzinām neko.

Tīri cilvēcīgi, iespējams, to vieglāk saprast ar sekojošu analoģiju

"Ja man atgādinās, es uzrakstīšu atbildi."

Pieņemsim, ka šis apgalvojums ir patiess. Tas nozīmētu, ka

"ja man atgādinās, es pilnīgi noteikti uzrakstīšu atbildi"

(p -> p) = p

"ja man neatgādinās, es visticamāk aizmirsīšu uzrakstīt atbildi"

(a -> a) = p

taču var gadīties, ka

"es uzrakstīšu atbildi tāpēc, ka pats atcerēšos bez atgādinājuma"

(a -> p) = p

tātad, ja man neatgādinās, tas vēl nenozīmē, ka atbildes nebūs.

Ko nozīmētu, ka minētais apgalvojums ir aplams? Acīmredzot tikai vienu

"man atgādināja, bet es tik un tā atbildi neuzrakstīju"

(p -> a) = a